notrūkt
notrūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | notrūkstu | notrūkstam | notrūku | notrūkām | notrūkšu | notrūksim |
| 2. pers. | notrūksti | notrūkstat | notrūki | notrūkāt | notrūksi | notrūksiet, notrūksit |
| 3. pers. | notrūkst | notrūka | notrūks | |||
Pavēles izteiksme: notrūksti (vsk. 2. pers.), notrūkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: notrūkstot (tag.), notrūkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: notrūktu
Vajadzības izteiksme: jānotrūkst
1.Pārtrūkstot saistījumam, atdalīties nost.
1.1.Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost.
2.Tikt pārtrauktam, aprauties (par vārdiem, runu).
2.1.Pēkšņi apklust (par skaņu).
2.2.Pēkšņi izbeigties (parasti par domu, sapni).
3.lieto: pareti Izbeigties (piemēram, par ceļu, mežu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad atkal iestājās klusums, koku lapas strauji nodzeltēja un notrūka.
- Krekls, protams, sen jau novalkāts, poga notrūkusi un pazudusi.
- Kā tiek sacīts: notrūkt no grožiem – un atkal no sākuma...
- Bērns nests pa kāpnēm ratu somā, kurai notrūcis rokturis.
- un tur tie 60 eiro paliek, jo tas notrūkst.