izkvēlēt
izkvēlēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izkvēlu | izkvēlam | izkvēlēju | izkvēlējām | izkvēlēšu | izkvēlēsim |
| 2. pers. | izkvēli | izkvēlat | izkvēlēji | izkvēlējāt | izkvēlēsi | izkvēlēsiet, izkvēlēsit |
| 3. pers. | izkvēl | izkvēlēja | izkvēlēs | |||
Pavēles izteiksme: izkvēli (vsk. 2. pers.), izkvēliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izkvēlot (tag.), izkvēlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izkvēlētu
Vajadzības izteiksme: jāizkvēl
1.Kvēlēt un izbeigt kvēlēt.
1.1.pārnestā nozīmē Izbeigties, izzust (par spēcīgām jūtām, stingru pārliecību u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- emocijas izkvēl
- Šai mājai pārāk maz ir logu, Ir tikai vakarpusē, un man ļoti žēl, Ka ausmas asterēm uz pelēksirmas sienas Neviena neredzētām velti jāizkvēl.
- Kas izkvēlēs un nekas nepaliks
- Tagad taisu pa divām, jo laikam pārāk mīkstas sanāk, baisi ātri izkvēl.
- Lēni izkvēl svecīte,