izkvēpināt
izkvēpināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izkvēpinu | izkvēpinām | izkvēpināju | izkvēpinājām | izkvēpināšu | izkvēpināsim |
2. pers. | izkvēpini | izkvēpināt | izkvēpināji | izkvēpinājāt | izkvēpināsi | izkvēpināsiet, izkvēpināsit |
3. pers. | izkvēpina | izkvēpināja | izkvēpinās |
Pavēles izteiksme: izkvēpini (vsk. 2. pers.), izkvēpiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izkvēpinot (tag.), izkvēpināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izkvēpinātu
Vajadzības izteiksme: jāizkvēpina
1.Kvēpinot izdezinficēt (telpu, priekšmetu).
2.Kvēpinot izdzīt (ko); kvēpinot iznīcināt (piemēram, slimību dīgļus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad izkvēpini jauno mājvietu ar kadiķa zaru vai iededz baltas sveces.
- vai ik pa laikam ar kadiķa kociņiem izkvēpiniet dzīvojamās telpas;
- Īpašiem gadījumiem saimniece mums iedeva sveci, piekodinādama to neizkvēpināt nieku dēļ.
- Līdz ar ļaunajiem gariem no mājas neizkvēpini savus tuviniekus.
- Pirmām kārtām jau iztīri to fiziski, tad – izkvēpini to ar salviju.