izsmēķēt
Lietojuma biežums :
izsmēķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Smēķējot pilnīgi izkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.); smēķējot pilnīgi izkvēlināt tabaku (pīpē).
2.Smēķējot izlietot (daudz vai visu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri