izsmējība
izsmējība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izsmējība | izsmējības |
| Ģen. | izsmējības | izsmējību |
| Dat. | izsmējībai | izsmējībām |
| Akuz. | izsmējību | izsmējības |
| Lok. | izsmējībā | izsmējībās |
Vispārināta īpašība → izsmējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kaut šī novēlējuma izpildes laiks tiktu atlikts līdz pēdējam; kaut šis caururbjošais rakstnieks, šis pat savā izsmējībā apburošais slimnieks paliktu mūsu vidū vēl ilgāk nekā trauslais Voltērs, kuram vajadzēja, kā teica, astoņdesmit četrus gadus, lai nomirtu!
- pretspēlēja un apspēlēja kā izsmējību, Košiņus iedēvēja par dūdotajiem.
- Var apbrīnot dzīvā pieminekļa vanagaci , ka no sava postamenta augstumiem viņš vai viņa nekļūdīgi saskata ziedotāja devīgumu un , ja iemetiens ir bijis skopu centu vērts , seko labi trenēts izsmējības žests
- Tāpat kā izsmējības.