izsmaržot
izsmaržot 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izsmaržoju | izsmaržojam | izsmaržoju | izsmaržojām | izsmaržošu | izsmaržosim |
| 2. pers. | izsmaržo | izsmaržojat | izsmaržoji | izsmaržojāt | izsmaržosi | izsmaržosiet, izsmaržosit |
| 3. pers. | izsmaržo | izsmaržoja | izsmaržos | |||
Pavēles izteiksme: izsmaržo (vsk. 2. pers.), izsmaržojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsmaržojot (tag.), izsmaržošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izsmaržotu
Vajadzības izteiksme: jāizsmaržo
1.transitīvs Izplatīt (smaržu).
2.intransitīvs Smaržot un pabeigt smaržot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man tiešām gribas apstāties pie ceriņiem, tos izsmaržot un nedaudz atpūsties.
- Mēs visi priecājamies un izsmaržojam vasaru,” saka gulbeniete Inta Vilka.
- Te var pa īstam sajust, sataustīt, izmēģināt, izsmaržot un izgaršot.
- Nekas, izņemot rīta spirgtumu, neizsmaržoja cerības.
- Tuvumā aplūkojam un izsmaržojam Baldones sēravotiņu-