izsmējējs
izsmējējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izsmējējs | izsmējēji |
| Ģen. | izsmējēja | izsmējēju |
| Dat. | izsmējējam | izsmējējiem |
| Akuz. | izsmējēju | izsmējējus |
| Lok. | izsmējējā | izsmējējos |
izsmējēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izsmējēja | izsmējējas |
| Ģen. | izsmējējas | izsmējēju |
| Dat. | izsmējējai | izsmējējām |
| Akuz. | izsmējēju | izsmējējas |
| Lok. | izsmējējā | izsmējējās |
izsmējājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izsmējājs | izsmējāji |
| Ģen. | izsmējāja | izsmējāju |
| Dat. | izsmējājam | izsmējājiem |
| Akuz. | izsmējāju | izsmējājus |
| Lok. | izsmējājā | izsmējājos |
izsmējāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izsmējāja | izsmējājas |
| Ģen. | izsmējājas | izsmējāju |
| Dat. | izsmējājai | izsmējājām |
| Akuz. | izsmējāju | izsmējājas |
| Lok. | izsmējājā | izsmējājās |
Cilvēks, kas izsmej, mēdz izsmiet; zobgalis.
Avoti: ĒiV, Sin