izsmējējs
Lietojuma biežums :
izsmējējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
izsmējēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
izsmējājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
Locīšana
izsmējāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
Locīšana
Cilvēks, kas izsmej, mēdz izsmiet; zobgalis.
Avoti: ĒiV, Sin