izkvēlot
izkvēlot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izkvēloju | izkvēlojam | izkvēloju | izkvēlojām | izkvēlošu | izkvēlosim |
| 2. pers. | izkvēlo | izkvēlojat | izkvēloji | izkvēlojāt | izkvēlosi | izkvēlosiet, izkvēlosit |
| 3. pers. | izkvēlo | izkvēloja | izkvēlos | |||
Pavēles izteiksme: izkvēlo (vsk. 2. pers.), izkvēlojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izkvēlojot (tag.), izkvēlošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izkvēlotu
Vajadzības izteiksme: jāizkvēlo
1.Kvēlot un izbeigt kvēlot.
1.1.pārnestā nozīmē Izbeigties, izzust (par spēcīgām jūtām, stingru pārliecību u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Fēlija izkvēloja patiesā mīlā, kāda bija savā mākslā.
- Vēl pēc stundas, kad ogles jau bija gandrīz izkvēlojušas, bet cepetis arī tad nebija kļuvis mīkstāks, Alfrēda pacietība bija galā.
- Ikdienišķs un tomēr mazliet mistisks ir šis oranži zeltainā tonī krāsotais pārejas brīdis — bija saules ripa un vairs nav, debesīs pamazām izkvēlo tikai atvadu skumjās.
- es degu uz rokām vīriem, kad izkvēlo ugunskurs,
- Un tagad es to uzskatu pat par grēku , par dabas vislielāko apvainojumu , ja cilvēks izkvēlo ar pirmo pavasari