apstādināt
Lietojuma biežums :
apstādināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Likt apstāties: neļaut virzīties tālāk: panākt, ka apstājas: apturēt.
1.1.Pārtraukt, izbeigt (kādu virzību, piemēram, gājienu, skrējienu).
2.Pārtraukt (mašīnu, mehānismu) darbību.
3.Pārtraukt (norisi, procesu).
3.1.Panākt, ka izbeidzas (kāds fizioloģisks, arī psihisks process).
4.Neļaut veikt, turpināt (darbību).
5.joma: jūrniecība Nostādīt jahtu pret vēju un atlaist šotis.
Avoti: LLVV, JūVM
Korpusa piemēri