apstāja
apstāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apstāja | apstājas |
| Ģen. | apstājas | apstāju |
| Dat. | apstājai | apstājām |
| Akuz. | apstāju | apstājas |
| Lok. | apstājā | apstājās |
1.Pārtraukums (kādā darbībā, procesā u. tml.); apstāšanās.
1.1.Apstāšanās (parādību virzībā, attīstībā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Parasti tuvredzības palielināšanās apstājas, cilvēkam sasniedzot apmēram 18 gadu vecumu.
- Autobusa šoferis apstājas kreisajā joslā, ar nodomu griezties pa labi.
- Viņa pagūst paskriet malā, taču vilciens vienalga bremzē līdz apstājas.
- Garām braucošie priecīgi māj, un pirmie drīz vien apstājas indieši.
- Bet darbs bez apstājas, reizēm pat 16 stundas no vietas,