apstādīt
apstādīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | apstādu | apstādām | apstādīju | apstādījām | apstādīšu | apstādīsim |
2. pers. | apstādi | apstādāt | apstādīji | apstādījāt | apstādīsi | apstādīsiet, apstādīsit |
3. pers. | apstāda | apstādīja | apstādīs |
Pavēles izteiksme: apstādi (vsk. 2. pers.), apstādiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apstādot (tag.), apstādīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apstādītu
Vajadzības izteiksme: jāapstāda
1.Iestādīt (ap ko, kam apkārt).
1.1.Stādot (ap ko, kam apkārt), ietvert, norobežot.
1.2.Iestādot (ko), aizņemt (kādu platību).
2.Pabeigt stādīšanu; iestādīt (daudz vai visu).
3.apvidvārds Iestādīt zem kā (piemēram, zem koka, krūma).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ceļš no pils apstādīts pīlādžiem, tā malā saglabājies kariešu namiņš.
- apsētiem un apstādītiem laukiem rindstarpu rušināšana jāsāk vēlākais nedēļu pēc sējas;
- Cik ilgā laikā to varēja apstādīt, turklāt ar tādu metodi?
- Visur izskatās apmēram tāpat kā te – viss nocirstais ir apstādīts.
- Tagad acis priecē vecajiem celmiem apļveidā apstādītās samtenes un hostas.