apspurt
Lietojuma biežums :
apspurt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)
Locīšana
1.Kļūt spurainam, tādam, kam ir atiruši diegu gali (parasti par audumu, apģērbu).
1.1.Tikt apbružātam.
1.2.Būt novalkātā, apdilušā apģērbā (par cilvēku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri