noklust
noklust 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noklustu | noklustam | noklusu | noklusām | noklusīšu | noklusīsim |
| 2. pers. | noklusti | noklustat | noklusi | noklusāt | noklusīsi | noklusīsiet, noklusīsit |
| 3. pers. | noklust | noklusa | noklusīs | |||
Pavēles izteiksme: noklusti (vsk. 2. pers.), noklustiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noklustot (tag.), noklusīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noklustu
Vajadzības izteiksme: jānoklust
1.Pakāpeniski apklust (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
2.parasti formā: trešā persona Pakāpeniski apklust (par skaņu).
2.1.Par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.
3.parasti formā: trešā persona Netikt vairs izplatītam (par ziņām, valodām); pazaudēt nozīmīgumu.
3.1.Izbeigties (piemēram, par strīdu).
4.parasti formā: trešā persona Norimt (par parādībām dabā).
4.1.Kļūt vājākam vai vājam, izpausties vājāk vai vāji, arī izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nora par to negribēja runāt, un tā viss arī noklusa.
- Purvu priesteris uz brīdi noklusa, un visi paskatījās uz Prūtu.
- — Es noklustu līdz deformācijai — ķermeņa deformācijai, valodas deformācijai…
- Mātes māte pie stiklotajām durvīm raudot lūdzās, lai viņa noklust.
- Izskatījās mazliet saniknots, taču johan-vārdi nenoklusa, tie pieņēmās spēkā.