izbeicēt
izbeicēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izbeicēju | izbeicējam | izbeicēju | izbeicējām | izbeicēšu | izbeicēsim |
2. pers. | izbeicē | izbeicējat | izbeicēji | izbeicējāt | izbeicēsi | izbeicēsiet, izbeicēsit |
3. pers. | izbeicē | izbeicēja | izbeicēs |
Pavēles izteiksme: izbeicē (vsk. 2. pers.), izbeicējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izbeicējot (tag.), izbeicēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izbeicētu
Vajadzības izteiksme: jāizbeicē
Avoti: LLVV