izbeigt
izbeigt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izbeidzu | izbeidzam | izbeidzu | izbeidzām | izbeigšu | izbeigsim |
2. pers. | izbeidz | izbeidzat | izbeidzi | izbeidzāt | izbeigsi | izbeigsiet, izbeigsit |
3. pers. | izbeidz | izbeidza | izbeigs |
Pavēles izteiksme: izbeidz (vsk. 2. pers.), izbeidziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izbeidzot (tag.), izbeigšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izbeigtu
Vajadzības izteiksme: jāizbeidz
1.Pilnīgi pārtraukt (kādu darbību, pasākumu, stāvokli).
Stabili vārdu savienojumiIzbeigt lietu.
- Izbeigt lietu vārdkoptermins; joma: jurisprudence — pilnīgi pārtraukt lietas (sūdzības, prasības) izmeklēšanu, izskatīšanu
1.1.Savienojumā ar "dzīve", "mūžs" u. tml.: nonāvēt, arī nomirt.
2.apvidvārds Izlietot (visu).
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šis varētu būt konceptuāls risinājums, kas ļautu izbeigt dalīto īpašumu.
- 1. Noguldījumu garantiju fonda pārvalde darbību izbeidz 2001.gada 30.jūnijā.
- (3) Šo TV var izbeigt, Dalībniekiem savstarpēji vienojoties.
- 4. Apliecība uzskatāma par nederīgu, ja deputāta pilnvaras ir izbeigušās.
- 4.3.3. izbeigt līgumu, ja personas datu saņēmējs nepilda līguma saistības;