airēt
airēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | airēju | airējam | airēju | airējām | airēšu | airēsim |
| 2. pers. | airē | airējat | airēji | airējāt | airēsi | airēsiet, airēsit |
| 3. pers. | airē | airēja | airēs | |||
Pavēles izteiksme: airē (vsk. 2. pers.), airējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: airējot (tag.), airēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: airētu
Vajadzības izteiksme: jāairē
1.Virzīt laivu, iegremdējot un vēzējot airus ūdenī.
1.1.transitīvs Šādā veidā, virzīt (laivu).
2.profesionālisms Vicināt rokas, lecot ar sniegadēli.
Avoti: SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vīri laivā lēnām piepeld pie katras, iededz un airē tālāk.
- Nevar viens visu laiku airēt vienu pusi, bet otrs otru.
- Tad piestājām, es pabaroju viņu ar krūti un airējām tālāk.
- Otto sakumpis šūpojās uz soliņa laivas priekšgalā, bet Eklērs dūšīgi airēja.
- Vakarpusē Aināra draugs un domubiedrs Kārlis Zēģele airēja mūs iekšā Alūksnes ezerā.