smiltājs
smiltājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smiltājs | smiltāji |
| Ģen. | smiltāja | smiltāju |
| Dat. | smiltājam | smiltājiem |
| Akuz. | smiltāju | smiltājus |
| Lok. | smiltājā | smiltājos |
smiltāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smiltāja | smiltājas |
| Ģen. | smiltājas | smiltāju |
| Dat. | smiltājai | smiltājām |
| Akuz. | smiltāju | smiltājas |
| Lok. | smiltājā | smiltājās |
1.Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
Stabili vārdu savienojumiGrēdots smiltājs. Kupsnu smiltājs.
- Grēdots smiltājs vārdkoptermins — smilšu masīvs, ko veido šauras, paralēlas grēdas
- Kupsnu smiltājs vārdkoptermins — birstošu smilšu sakopojums ap krūmājiem, vērmelēm, sālszālēm solončakos, upju, ezeru, jūru piekrastēs, kur ir stiprs vējš un sekli gruntsūdeņi
1.1.poētiska stilistiskā nokrāsa Kapsēta; arī kaps.
Stabili vārdu savienojumiSmiltāju esparsete. Smiltāju timotiņš.
- Smiltāju esparsete taksons — esparsetu ģints suga ("Onobrychis arenaria"), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, 10-60 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu, vienkāršu vai nedaudz zarotu stublāju, ziedi ķekaros
- Smiltāju timotiņš taksons — timotiņu ģints suga (“Phleum arenarium”), Latvijā sastopams ļoti reti, gk. Baltijas jūras piekrastē, aizsargājams, viengadīgs lakstaugs, stiebri 10-30 cm gari
Avoti: EH, LLVV, ZTV, LD
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rīgas lauku novads bija salīdzinoši mazapdzīvots neauglīgo smiltāju un purvu dēļ.
- Sastopama atklātās vietās, ciemu un pilsētu nomalēs, smiltāju teritorijās.
- Lai atrastu barību, smiltāju čakstīte parasti rakājas pa augsnes virskārtu.
- 4.4. apmežo smiltājus ( SIA " Rīgas meži");
- Augu valsti pārstāv smiltāja grīslis; smiltāja akācija, astragāls, saksauls.