velēna
velēna sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | velēna | velēnas |
| Ģen. | velēnas | velēnu |
| Dat. | velēnai | velēnām |
| Akuz. | velēnu | velēnas |
| Lok. | velēnā | velēnās |
1.Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
2.apvidvārds Kapa kalniņš.
3.apvidvārds Grūstas kaņepes.
Stabili vārdu savienojumiBūt zem velēnām; gulēt zem velēnām; dusēt zem velēnām; gulēt zem zaļām velēnām.
- Būt zem velēnām; gulēt zem velēnām; dusēt zem velēnām; gulēt zem zaļām velēnām; būt zem zaļām velēnām poētiska stilistiskā nokrāsa, idioma — būt mirušam, apglabātam
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienīgais izņēmums ir priežu tīraudze, kas izveidojusies izskalotā velēnu karbonātaugsnē.
- Tad domās vērsās pie tā, kurš palika bedrē zem velēnām.
- Tāda tautas vitalitātes rezerve, kura šķita jau zem velēnām parakta.
- Dzirkstelei” šajās dienās kāds vīrs sūdzējās arī par pieturvietu Velēnā.
- Viņš speciāli Velēnas korim sarakstījis himnu „ Mēs, gaujmalieši”.