rūgtums
rūgtums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rūgtums | rūgtumi |
| Ģen. | rūgtuma | rūgtumu |
| Dat. | rūgtumam | rūgtumiem |
| Akuz. | rūgtumu | rūgtumus |
| Lok. | rūgtumā | rūgtumos |
1.Vispārināta īpašība → rūgts1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Stabili vārdu savienojumi
- Rūgtums (arī rūgts kumoss, rūgts kamols) (kāpj, arī metas) kaklā frazēma — saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma)
2.Vispārināta īpašība → rūgts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → rūgts3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī Martinsons neslēpj rūgtumu, ka viņa lolojums ticis pārdots. "
- No tā ir jāatbrīvojas, jo tas mērcei citādi dos rūgtumu.
- 8. Rūgtums, pastiprināta uzbudinātība parādās gan darbā, gan mājās.
- Tomēr pāris šķīrās bez rūgtuma un atklāja, ka piedzīvojumu nenožēlo.
- Rūgtuma garšu nomāks arī veids, kā pildītās paprikas tiek gatavotas.