rūgtme
rūgtme sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rūgtme | rūgtmes |
| Ģen. | rūgtmes | rūgtmju |
| Dat. | rūgtmei | rūgtmēm |
| Akuz. | rūgtmi | rūgtmes |
| Lok. | rūgtmē | rūgtmēs |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Starp kārkliem toreiz smaržoja slapja krūmāja rūgtme – un tagad, kad vien viņš, iedams gar kanālu, sajuta šo smaržu, acu priekšā iznira šī grupa.
- Kādreiz sadzīto kupenu vietās ceļa līkumos iznira ragainas un pinkainas smilšakmens skulptūras, tik ērmotas zem pavasara debesīm, tik neiederīgas akvareliskajā ainavā, ka no tām durstījās pat suns un, bozdams skaustu, cītīgi ošņāja gaisu ( bet tās dvesa vienīgi kūstoša ledus sājumu un atkusušās sila augsnes rūgtmi).