Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
rūgtums
rūgtums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.rūgtumsrūgtumi
Ģen.rūgtumarūgtumu
Dat.rūgtumamrūgtumiem
Akuz.rūgtumurūgtumus
Lok.rūgtumārūgtumos
1.Sajūta, ko (mutē) izraisa, piemēram, vērmelēm, žultij raksturīgā garša; šīs vielas garša2.
PiemēriNo papirosa mutē bija sakrājies rūgtums, rīkles galā kņudēja, gribējās atkal kārtīgi izkrekšķināties un nospļauties.
  • No papirosa mutē bija sakrājies rūgtums, rīkles galā kņudēja, gribējās atkal kārtīgi izkrekšķināties un nospļauties.
  • Toms iemalkoja viskiju, izbaudīdams tā rūgtumu.
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Pazīme (lietv) ↔ Pazīme (adj): rūgts1Tāds, kam ir, piemēram, vērmelēm, žultij raksturīgā garša.
Stabili vārdu savienojumi
2.Vielas smarža1, kas raksturīga, piemēram, vērmelēm.
PiemēriZemei atkūstot, aromāts bija mazliet skābs un, tāpat kā silta rudzu maize, atsita dūmu rūgtumu.
  • Zemei atkūstot, aromāts bija mazliet skābs un, tāpat kā silta rudzu maize, atsita dūmu rūgtumu.
  • Es gulēju uz vēdera, sajutu skrambas sūrstēšanu uz vaiga, saodu sūnas rūgtumu un izbirušo aveņu saldo smārdu, saklausīju savus elpas vilcienus un sirdspukstus, samanīju augsnes vēso miklumu, kas spiedās pa drēbju šķiedrām.
Saistītās nozīmes
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Pazīme (lietv) ↔ Pazīme (adj): rūgts2Tāds, kam ir, piemēram, vērmelēm raksturīgā smarža.
3.Pārdzīvojums, aizvainojums, ko izraisa netaisna rīcība, vilšanās.
PiemēriKāds tur brīnums, ka laika gaitā rodas aizvainojums, uzkrājas rūgtums.
  • Kāds tur brīnums, ka laika gaitā rodas aizvainojums, uzkrājas rūgtums.
  • Bet rūgtums par notikušo tā īsti nebija zudis.
  • Izjutu tik asu grūtsirdību un rūgtumu, ka pat slimnīcas atmosfēra mani vairs nebaidīja.
  • Bez rūgtuma balsī piemin bijušo vīru, pēdējoreiz šo pilsētu apmeklējusi kopā ar viņu.
  • Toms nobrīnījās, ka šajos smieklos ir tik liels rūgtums.
  • Manī nebija ne drusciņas cinisma vai rūgtuma.
  • Aiz humora, aiz bravūras bieži vien tiek apslēpts rūgtums.
Saistītās nozīmes
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Pazīme (lietv) ↔ Pazīme (adj): rūgts3Tāds, kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu; tāds, kas ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, grūtībām, ciešanām.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit