Paplašinātā meklēšana
Meklējam zeme.
Atrasts vārdos (192):
- zeme:1
- dzeme:1
- zemen:1
- apzeme:1
- ārzeme:1
- nezeme:1
- pazeme:1
- šīzeme:1
- zemejs:1
- zemene:1
- zemeņi:1
- zemeņš:1
- ārzemes:1
- atdzeme:1
- citzeme:1
- degzeme:1
- Kāpzeme:1
- kopzeme:1
- kurzeme:1
- Kurzeme:1
- Lapzeme:1
- malzeme:1
- mālzeme:1
- nezemes:1
- Sāmzeme:1
- Taizeme:1
- tēvzeme:1
- Vāczeme:1
- Vidzeme:1
- zemenes:1
- zemenis:1
- zemeņot:1
- zemzeme:1
- apužzeme:1
- aramzeme:1
- augšzeme:1
- Augšzeme:1
- bandzeme:1
- bezzemes:1
- brīvzeme:1
- brūnzeme:1
- cietzeme:1
- dārzzeme:1
- Elkazeme:1
- Elkuzeme:1
- galdzeme:1
- glūdzeme:1
- iekšzeme:1
- kalnzeme:1
- kramzeme:1
- Malnzeme:1
- melnzeme:1
- milzzeme:1
- pašzemes:1
- piezemes:1
- pildzeme:1
- Rīgzemes:1
- rūgtzeme:1
- sālszeme:1
- sauszeme:1
- svešzeme:1
- trūdzeme:1
- Vārdzeme:1
- veidzeme:1
- virszeme:1
- zemenāji:1
- zemenājs:1
- zemenīca:1
- zemenīte:1
- zemenoga:1
- zemeņoga:1
- zemetaks:1
- zemetene:1
- ainavzeme:1
- apakšzeme:1
- dzimtzeme:1
- mīkstzeme:1
- Nekurzeme:1
- pamatzeme:1
- pelēkzeme:1
- siltzemes:1
- smalkzeme:1
- smilšzeme:1
- svešzemes:1
- šūpuļzeme:1
- tīrumzeme:1
- ūdenszeme:1
- Ugunszeme:1
- velēnzeme:1
- Viduszeme:1
- zemenīcas:1
- zemenieks:1
- zemenītes:1
- zemeņkoks:1
- zemesbite:1
- zemesceļš:1
- zemeslode:1
- zemesmāte:1
- zemesmēle:1
- zemesrags:1
- zemessala:1
- zemesutis:1
- zemesžube:1
- Adiszemena:1
- ārpuszemes:1
- brīnumzeme:1
- Daugavzeme:1
- Dzementova:1
- dzītarzeme:1
- Gaujaszeme:1
- gruntszeme:1
- kaimiņzeme:1
- mandātzeme:1
- padomjzeme:1
- polārzemes:1
- sarkanzeme:1
- smiltszeme:1
- vakarzemes:1
- Ventaszeme:1
- zemeņābele:1
- zemeņābols:1
- zemeņturza:1
- zemeņzieds:1
- zemesābols:1
- zemesapiņi:1
- zemesdarbs:1
- zemesdzīve:1
- zemesrūķis:1
- zemessargs:1
- zemestauki:1
- zemestiesa:1
- zemestrīce:1
- zemesvēzis:1
- Augškurzeme:1
- Austrumzeme:1
- dzintarzeme:1
- Dzintarzeme:1
- kazzemenīte:1
- Lielvidzeme:1
- minerālzeme:1
- nemelnzemes:1
- rietumzemes:1
- zemesactiņa:1
- zemesblakts:1
- zemesgabals:1
- zemesķauķis:1
- zemeslietas:1
- zemesmēlīte:1
- zemespleķis:1
- zemessardze:1
- zemessiliņš:1
- zemessūcējs:1
- ziemeļzemes:1
- austrumzemes:1
- dienvidzemes:1
- dzeltenzemes:1
- kazuzemenīte:1
- Kodu-Kapzeme:1
- Lejaskurzeme:1
- mēnešzemenes:1
- mošuszemenes:1
- saimniekzeme:1
- zemeņāboliņš:1
- zemesčiekurs:1
- zemesgrāmata:1
- zemeskausiņš:1
- zemesmandele:1
- zemesplētība:1
- zemespūpēdis:1
- zemesrieksts:1
- zemesskrāpis:1
- zemesslēgums:1
- zemessmēlējs:1
- zemesstērste:1
- zemesstumbrs:1
- zemesšaurums:1
- ananaszemenes:1
- Rietumkurzeme:1
- zemeskrēsliņš:1
- zemessomenīte:1
- zemeszvaigzne:1
- Ziemeļkurzeme:1
- Ziemeļvidzeme:1
- apužzemesūdens:1
- Austrumkurzeme:1
- Dienvidkurzeme:1
- Dienvidvidzeme:1
- zemesriekstene:1
- zemeszirneklis:1
- kiberzemessargs:1
- pārklājveidzeme:1
- Reinzeme-Pfalca:1
Atrasts etimoloģijās (1):
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- Adelijas zeme
- Aiviekstes zeme
- alternatīvā zemes apstrāde
- apanāžas zemes
- apbūves zemes
- apbūvēts zemesgabals
- apmalotā zemeszvaigzne
- apriņķu zemes ierīcības komitejas
- apriņķu zemes padomes
- apsolītā zeme
- ar mežu apklātas zemes
- ar mežu neapklātas zemes
- ārpuszemes civilizācija
- asknābja zemesžube
- ASV sauszemes jūdze
- atdot zemei
- atmosfēras piezemes slānis
- Augškurzemes partizānu pulks
- Augstākā padome, Kurzemes hercoga
- Augšzemes augstiene
- Austrumkurzemes augstiene
- Austrumkurzemes kāple
- Baikāla kalnzeme
- Baltā Krievzeme
- bezzemes ļaudis
- biezstaru zemeszvaigzne
- Boļšezemeļskas tundra
- Brandenburgas zeme
- Brēmenes federālā zeme
- brūnā zemesstērste
- būt zem zemes
- čarba zeme
- čarpatas zeme
- caurmālu zeme
- čūsku zemesmēlīte
- dabūt zem zemes
- dārza zemene
- Daugavas lībiešu zeme
- Dienvidkurzemes novads
- Dienvidkurzemes zemiene
- diferenciālā zemes rente
- dižknābja zemesžube
- dubra zeme
- dumbra zeme
- dziļā zemestrīce
- Elkuzemes dzirnavu dīķis
- Elkuzemes muiža
- galma zemes
- Gaujas lībiešu zeme
- gobas zeme
- guldīt zemes klēpī
- Hadriāna zemestauki
- Hesenes zeme
- Hilhena zemes tiesību projekts
- iekšzemes kāpas
- iekšzemes kopprodukts
- iekšzemes sūtījums
- iekšzemes ūdeņi
- iekšzemes uzņēmumi
- Inčukalna pazemes gāzes krātuve
- Indijas zemene
- izdedzinātās zemes taktika
- izdeldēt no zemes virsas
- izlīst kā no zemes
- izputēt no zemes virsas
- kā lācim zemeņoga
- kā no zemes izaudzis
- kā no zemes izaugt
- kā no zemes izlīdis
- kā zemene
- kabineta zemes
- kāda tēvzeme jādala
- kājas līdz zemei
- kājas nemetas pie zemes
- kaktusu zemesžube
- Kāpzemes anizodonteja
- Kāpzemes kalni
- Kapzemes somzīlīte
- Karēlijas zemesšaurums
- Kijivas Krievzeme
- Kodu-Kapzemes purvs
- Korejas zemesšaurums
- Korkuļu sausgultne un pazemes upe
- Kra zemesšaurums
- krastmalu zemesķauķis
- Krievzemes ilzīte
- krist pie zemes
- Kurzemes Aa
- Kurzemes apledojums
- Kurzemes bēgļu kongress
- Kurzemes bīskapija
- Kurzemes bīskapijas arhīvs
- Kurzemes cietoksnis
- Kurzemes grants atradne
- Kurzemes guberņa
- Kurzemes hercogiste
- Kurzemes joks
- Kurzemes lielā jūdze
- Kurzemes litosfēras miniplātne
- Kurzemes plutons
- Kurzemes provinces muzejs
- Kurzemes pūrvieta
- Kurzemes pussala
- Kurzemes statūti
- Kurzemes vietniecība
- Kurzemes vilkābele
- kvotas zeme
- kvotes zeme
- Lapzemes āķītis
- Lapzemes kārkls
- Lapzemes lēne
- Lapzemes rezervāts
- Lapzemes sirpjlape
- Lapzemes stērste
- lauksaimniecībā izmantojamā zeme
- lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācija
- Lejassaksijas zeme
- līdzvērtīgi zemesgabali
- Malozemeļskas tundra
- Māras zeme
- mazā zemesžube
- mells kā zeme
- Melnā Krievzeme
- melnās zemes
- melnraibais zemesčiekurs
- Melnzemes kalns
- meža zemene
- meža zemes
- mītnes zeme
- muižas zeme
- ne kājas pie zemes nemetas
- neapbūvēts zemesgabals
- neīstā zemene
- neskartās zemes
- nolādēt no zemes virsas
- noslaucīt no zemes virsas
- nospiest pie zemes
- ogļu pazemes pārgāzēšana
- ogļu zemeskausiņš
- Oliveira do Azemeiša
- padomju zemes reforma
- palnu zeme
- Panamas zemesšaurums
- paradīze zemes virsū
- Paradīzes dārzs zemes virsū
- parastā zemestrīce
- parastais zemeņkoks
- parastie zemestauki
- pazemes garāža
- pazemes ledus
- pazemes notece
- pazemes rezervuārs
- pazemes sālsūdeņi
- pazemes sāļūdeņi
- pazemes sēnes
- pazemes tvertne
- pazemes ūdeņi
- pazemes ūdens horizontu komplekss
- pazemes ūdensobjekts
- pazemes ūdeņu horizonts
- pazemes valstība
- pelēkā zeme (arī augsne)
- pelēks kā zeme
- Perekopa zemesšaurums
- piemājas zeme
- piesarkst kā zemene
- pīsa zeme
- popa zeme
- privatizējamais zemesgabals
- pundura zemeszvaigzne
- pūņu zeme
- raibais zemespūpēdis
- raupjā zemeszvaigzne
- Reinzemes duodecimālā pēda
- Reinzemes mērrīkste
- rekultivētas zemes
- resnknābja zemesžube
- Rietumkurzemes augstiene
- rudā zemesstērste
- rūša zeme
- rūsganā zemeszvaigzne
- Saksijas-Anhaltes zeme
- saule ripo pa zemes virsu
- saulīte pa zemes virsu tek
- saulīte ripo pa zemes virsu
- sauszemes fauna
- sauszemes gliemeži
- sauszemes jūdze ASV
- sauszemes žurka
- savs kaktiņš, savs stūrītis zemes
- sekstainā zemeszvaigzne
- sīkā zemeszvaigzne
- siltās zemes
- skropstainā zemeszvaigzne
- slāpsnas zeme
- smaga zeme
- smaržīgā zemessomenīte
- smejas, vai pie zemes krizdams
- smilšu zeme
- smiltāja zemesactiņa
Atrasts skaidrojumos (200):
- ventre a terre _burtiski_ "ar vēderu pie zemes"; pilnā ātrumā.
- terra incognita _burtiski_ "nepazīstama zeme"; sveša sfēra; kaut kas nesaprotams.
- pied-à-terre _burtiski_ "pēda pie zemes"; neliels dzīvoklis vai māja (gk. izmantošanai atsevišķos gadījumos).
- ubliētes "Aizmirstenes", apakšzemes cietumi, kur ieslodzīja uz mūžu notiesātos, it sevišķi Francijā, Valoa laikos.
- gambirs "Japānas zeme", dzeltenā katehu šķirne; smaržīgs augu ekstrakts; lieto vieglu ādu miecēšanai un arī medicīnā (pret caureju).
- okcidents "Rietošās saules zeme", Rietumu pasaule, Eiropa kā pretstats orientam, Austrumiem.
- eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par zemes riņķošanu ap Sauli).
- heimskringla "zemes loks" - teiku krājums par Norvēģijas vēsturi.
- tumšie elfi (gnomi, rūķi) sargā pazemes alās noslēptos dārgumus un ir pazemes kalēji
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem
- noplādīt (Zāli vai labību) pie zemes piegāzt
- gaisa trošu ceļš [transporta]{s:2545} veids pasažieru un preču pārvietošanai, kurā vagonu, vagoniņu, kabīņu vai krēslu pārvietošanai tiek izmantota [trose]{e:57030}, kas nostiepta starp balstiem tādā veidā, ka vagoni (kabīnes, krēsli, vagonetes) nepieskaras zemei
- prāmis [Ūdens transportlīdzeklis]{s:2540} sauszemes transportlīdzekļu, kravu un pasažieru regulārai pārcelšanai pāri ūdens šķēršļiem
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- kvartālu stabs 1,5 m virs zemes augsts koka, retāk akmens stabs ar ietēsumiem augšgalā, kur uzraksta kvartālu numurus, stigu krustojumos un uz ārējās meža robežas līnijas starp diviem kvartāliem.
- platuma grāds 1/360 daļa no zemes meridiāna.
- garuma grāds 1/360 daļa no zemes paralēles.
- fjērdings 1/4 no sauszemes vai jūras jūdzes.
- makroelementi 10 visizplatītākie ķīmiskie elementi, kas veido 99,92% no zemes garozas masas (O, Si, Ca, Al, Fe, Mg, K, Na, Ti, Mn).
- klūpdrāts 10-20 cm virs zemes starp mietiem nostiepta stieple.
- garīgie bruņinieku ordeņi 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- plūtonisms 18. gs. radusies ģeoloģijas teorija, kas gandrīz visu iežu veidošanos un visus ģeoloģiskos procesus saista ar norisēm dziļi zemes dzīlēs, ar "centrālo uguni".
- kvotes zeme 19. gs. apzīmējums zemnieka vai klaušu zemei, kuru sākot ar 1819. g. pievienoja muižu zemei.
- katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
- Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
- morgs 2/3 desetīnas (~0,74 ha) zemes; morga^2^(2).
- morga 2/3 desetīnas (~0,74 ha) zemes; morgs^2^(2).
- Inčukalna novads 2009. g. bija izveidots Vidzemes rietumu daļā, sastāvēja no Inčukalna pagasta un Vangažu pilsētas, 2021. g. iekļauts Siguldas novadā.
- laika joslas 24 joslas, kurās aptuveni pa meridiāniem sadalīta zemeslodes virsma un kuras izmanto joslu laika skaitīšanā; katras laika joslas centrālais meridiāns ir daudzkārtnis 15°_x_n (n – joslas numurs no 0 līdz 23).
- daļders 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām; učasts.
- učasta 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām.
- Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m
- gada aberācija aberācija, kuras cēlonis ir zemes kustība pa orbītu ap Sauli; tā novirza zvaigznes uz kustības acumirklīgā apeksa pusi, kā rezultātā gada laikā zvaigznes apraksta elipses, kuru lielās pusasis visām zvaigznēm ir konstantas un vienādas ar 20,5 loka sekundēm
- herpetofauna abinieku un rāpuļu kopums, kas apdzīvo noteiktu teritoriju vai ir dzīvojuši uz zemes noteiktā vēsturiskajā periodā
- borsītis Ābolu šķirne, sastopama gandrīz katrā Vidzemes dārzā; sīpoliņš
- telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām
- Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē
- Illamatekutli Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, dieva Miškoatla pirmā sieva
- Ilamatekutli acteku mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, Miškoatla pirmā sieva, viena no Siuakoatlas hipostāzēm
- Miktlantekutli Acteku mitoloģijā - deviņu pazemes pasauļu dievs, kura pavadoņi bija sikspārņi, zirnekļi un pūce
- Miktlana Acteku mitoloģijā - mirušo zeme, baismīga valstība, kas nebija tikai soda vieta, jo gan grēciniekiem, gan tikumīgajiem bija jāiet tai cauri, izņemot vardarbīgā nāvē mirušos
- Koatlikue acteku mitoloģijā - zemes un nāves dieviete, saules dieva Uicilopočtli māte
- Tlasolteotla Acteku mitoloģijā - zemes, auglības, seksuālās izlaidības un grēku nožēlas dieviete, grēcinieku aizbildne
- Čikste Ādģēres kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā
- pilskunga iecirknis administratīvi teritoriāla vienība Kurzemes hercogistē un Kurzemes guberņā 17.-19. gs.
- Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
- piektā Administratīvi teritoriāls apgabals Novgorodas zemē 15.-18. gs. (sākotnēji Novgorodas zeme iedalījusies piecos "galos")
- aerofotoainas koordinātu uzlabošana aerofotoainas koordinātu koriģēšana, ņemot vērā refrakciju, distorsiju un zemes liekumu
- identifikācijas bāka aeronavigācijas bāka, kas izstaro kodētu signālu, pēc kura var identificēt noteiktu zemes orientieri
- atmosfēras spiediens aerostatiskais spiediens, ar kuru atmosfēra spiež uz ķermeni tajā un uz zemes virsmu
- cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku
- trešā pasaule Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstis, kuras 20. gs. 50. gados vēlējās palikt ārpus abiem lielvaru blokiem; vēlāk tā parasti tiek sauktas jaunattīstības zemes
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu
- Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts
- province ainavapvalka rajonēšanas vienība fizioģeogrāfiskās zemes robežās, ko nodala pēc morfostruktūras pazīmēm un klimata
- āraine Ainavisko vienību tips, kurā dominē agroainavas - lauksaimniecībā izmantojamās zemes
- nolaida Ainavisko vienību tips, raksturīgs lēzeni slīpam zemes virsas apvidum, kas pazeminās vienā virzienā; reljefs parasti ir līdzens vai lēzeni un vidēji viļņots
- Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu
- Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē
- aizrobežas aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju
- aizrobežu aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju
- maukt aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus)
- Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers
- hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts
- AZT Aizjūras zemes un teritorijas
- apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem
- Aispurn Aizpures muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta teritorijā
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
- Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
- Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts
- Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni
- ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem
- barāža Aizsprostojums gaisā ienaidnieka lidmašīnu lidojuma traucēšanai, izveido no aerostatiem, kurus palaiž gaisā un ar tērauda trosēm saista pie zemes
- barrikades Aizsprostojums no kokiem, zemes, mēbelēm, ratiem un citiem priekšmetiem, kas spēj aizkavēt ienaidnieka kustēšanos un aizsargāt pret tā šāvieniem
- pārsedze Aizsprostveida norobežojums ūdens plūsmas novēršanai vietās, kur tiek veikti būvdarbi ūdenstilpēs un uz sauszemes
- Aistern Aizteres muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta teritorijā
- Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski
- Aswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, nosaukums vāciski
- Gymnasium academium Akadēmiskā ģimnāzija, bijušās Pētera akadēmijas nosaukums pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g. līdz 1806. g.
- Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi
- Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis
- Beletceri Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā – nomadu cilšu dieva Amurru sieva, pazemes valstības rakstvede
- Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru
- Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
- Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē
- Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri
- Svētmeitas akmens akmens Mērsraga pagastā, mežā, dabas un vēstures piemineklis, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, augstums — 2,3 m, apkārtmērs — 17,3 m, virszemes tilpums — 28 kubikmetri
- Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
- horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
- hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
- Akmeņrags Akmensrags - zemesrags Baltijas jūras piekrastē Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā
- valsts nozīmes dižakmeņi akmeņi, kuru virszemes tilpums pārsniedz 10 kubikmetrus
- liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu
- pagulvirsa Aktīvā virsma; zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā
- pagulvirsma Aktīvā virsma; zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu
- Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne
- Alande Ālande, upe Dienvidkurzemes novadā
- Eiles strauts Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, augštece Tadaiķu pagastā, garums - 5 km, ietek Tāšu ezera dienvidu daļā
- Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe
- Araba Alava - province Spānijā, Basku zemes rietumos
- Ana Ale - zemes un auglības dieviete ibo tautas mitoloģijā
- Ani Ale - zemes un auglības dieviete ibo tautas mitoloģijā
- kambarnieki Algādži Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētās 17. un 18. gs.
- kaira Alku dzimtas ģints ("Uria"), pīles lieluma jūras putni ar smailu knābi, uz sauszemes uzturas tikai ligzdošanas laikā, 2 sugas
- Piņķupīte Alokstes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 4 km; Liņķe
- Skalda Alokstes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā, garums - 18 km
- impulssignālu altimetrs altimetrs, kas, izstarojot impulsveida signālus, mēra laika intervālu no elektromagnētisko viļņu impulsa noraidīšanas līdz no zemes virsmas atstaroto impulsu uztveršanai
- Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
- alluvijs Alūvijs (2), holocēns; zemes virsējās jeb jaunākās kārtas, jaunākais ģeoloģiskais laikmets
- ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas
- TIROS Amerikāņu eksperimentālo meteoroloģisko zemes mākslīgo pavadoņu sērija (angļu "Television and Infra-Red 0bservation Satellite")
- SAS Amerikāņu zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā
- čerimoja Amerikas tropu augļukoks un tā auglis, kas ārēji līdzinās kastanim, bet pēc garšas atgādina anansu, mango un zemenes
- jomeni Anglijā - 14.-18. gs. zemnieki, kas saimniekoja patstāvīgi; sīki zemes īpašnieki
- skvairs Anglijā - lauku muižnieks; kāda lauku apvidus lielākais zemes īpašnieks
- jomenis Anglijā - zemnieks, kas saimnieko patstāvīgi (14.-18. gs.); sīks zemes īpašnieks, nomnieks
- BANZARE krasts Antarktīdas piekraste Austrumantarktīdā, Vilksa zemes piekrastē
- Mosona krasts Antarktīdas piekrastes josla Sodružestvas jūras krastā, Maka Robertsona zemes ziemeļos, starp jūru un Framnēsu kalniem
- Bleka krasts Antarktīdas pussalas Palmera zemes austrumu piekraste, Vedela jūras rietumu krasts
- elements Antīkajā filozofijā - tas pats, kas stihija (uguns, gaiss, ūdens un zeme)
- stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme
- kvintesence Antīkajā filozofijā ēters, piektais elements (blakus četriem zemes elementiem - ūdenim, zemei, ugunij, gaisam)
- Elisijs Antīkajā mitoloģijā - vieta (pasaules galējos rietumos, pazemes valstībā vai "svētlaimīgo salās"), kur pēc nāves mūžīgā svētlaimē laiku vada dievu izredzētie
- lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus
- Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
- kontrmina Apakšzemes ala no aplenkta cietokšņa laukā, lai varētu uzmeklēt ienaidnieka ietaisītas minas vai lai ietaisītu paši savas
- drenēšana Apakšzemes cauruļvada ierīkošana gruntsūdens novadīšanai vai tā pazemināšanai
- drena Apakšzemes cauruļvads gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai
- tulliāns Apakšzemes cietums senajā Romā
- bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu)
- pazemis Apakšzemes dzelzceļš; metro, metro vilciens
- kolektors apakšzemes galerija dažādu kabeļu vai cauruļu (ūdensvada, gāzesvada utt.) izvietošanai
- gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava, ko pieslēdz gāzes vadu beigu posmam lielu gāzes patērētāju tuvumā, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu piegādi
- katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē)
- krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai
- šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei; kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu
- ģeodēziskās zīmes apakšzemes vai virszemes ierīces, ar kurām apvidū fiksē ģeodēziskā tīkla atbalstpunktus
- nostādinātājs aparāts suspensijas cieto daļiņu vai savstarpēji nešķīstošu šķidrumu atdalīšanai zemes gravitācijas spēku ietekmē
- inklinators aparāts zemes magnētiskā lauka inklinācijas mērīšanai
- pirģeometrs aparāts zemes radiācijas mērīšanai
- gravimetrs Aparāts, ar kuru relatīvi mēra, kā mainās zemes smagumspēka paātrinājums (uz zemes, urbumos, jūrā, kosmosā utt.)
- tellurijs Aparāts, kas uzskatāmi parāda zemes griešanos ap sauli un parādības, kuras no tam ceļas: gada laikus, dienu un nakšu garumu utt.
- Nacionālā gvarde apbruņota pilsoņu zemessardze Francijā 1789.-1871. g. (ar pārtraukumu 1827.-1830. g.), izveidota Lielās franču revolūcijas sākumā Parīzē, likvidēta 1871. g. augustā pēc Parīzes Komūnas apspiešanas
- privatizējamais zemesgabals apbūvēts vai neapbūvēts zemesgabals, kas nodots privatizācijai
- palanka Apcietinājums no mietiem, gar kura iekšpusi piemestas zemes
- Aizvīķi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Aisswicken" teritorijā; bijušie nosaukumi - Āzvīķi, Āzviķi
- Cīrava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs
- Kapsēde apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs
- Nīca apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, pagasta centrs
- Rucava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe
- Vaiņode apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 63 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wainode" teritorijā, pagasta centrs
- Kazdanga apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Aizputes novadā, 1990.–2009. g. – Liepājas rajonā) 60 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Katzdangen" teritorijā, pagasta centrs
- Dubeņi apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā 8 km no Grobiņas
- Garkalne apdzīvota vieta (lielciems) Vidzemes rietumu daļā, Ropažu novada pagasta centrs
- Jaunpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Vidzemes vidienē, Cēsu novadā, 60 km no Cēsīm, pagasta centrs
- Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā
- Medzes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 14 km no Grobiņas
- Embūte apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā 12 km no Vaiņodes
- Dubeņmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā
- Dzērve apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā
- Plostgals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā
- Akmene apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā
- Dzērves skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā
- Dunalkas skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā
- Padomes skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
- Padone apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
- Prāmciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
- Dēsele apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā
- Dinsdurbe apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā
- Āres apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā; saukta arī "Apakšstacija"
- Pērbone apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā
- Piņķi apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā
- Auzumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā
- Bētiņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā
- Banažgals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā
- Asīte apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, 10 km no Priekules, izveidojusies muižas "Bagge-Assieten" teritorijā
- Papes Priediengals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā
- Papes Ķoņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, ievērojams tautas celtniecības piemineklis
- Aisteres muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā
- Bieranti apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā
- Paplakas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā
- Plienkalni apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidurzemes novada Medzes pagastā
- Abrupe apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā, izveidojās 1922. g., kad Abrupa kroga zeme tika sadalīta amatnieku saimniecībās un sīksaimniecībās
- Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu
- Katuži apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā
- Aucugals apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvdkurzemes novada Nīcas pagastā
- Dunika apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novadā 40 km no Liepājas un 18 km no Rucavas
- Cāļu ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā
- Aizpores apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta austrumu daļā
- Blendiena apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā
- Paipu ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā
- Dorupe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā
- Audari apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā
- Knīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā
- Bušugrava apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekuļu pagastā
- Palaipe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā
Atrasts piemēros (34):
- zeme – Priekšā zeme.
- identitāte – Saglabāt latvisko identitāti – jo tālāk latvietis no ūdens, zemes, uguns un gaisa, jo tālāk pats no sevis un no savas tautības apziņas.
- nopirkt – zemesgabals būtu jānopērk.
- rullēt — Biedri mērniek, lūdzu saudzīgāk ar zemes plānu, — Silareksnis sacīja, — nevar locīt, to drīkst tikai rullēt.
- zeme — Justiņa šīs zemes mokas ir beigušās.
- zeme — Vita bieži mani apciemo, viņai Kurmene ir bērnības zeme.
- guļa — zemes dzīvnieciņi likušies ziemas guļā.
- iespaidīgs ” Protams, “Zaļā zeme” ir iespaidīgs romāns ar desmitiem spilgti iezīmētu personu.
- sasniedzamība "Oficiālā propaganda sludina, ka Bolīvija no jauna izgudro filozofu akmeni un ka paradīze zemes virsū ir rokas sasniedzamības attālumā,"norāda laikraksta" La Prensa" komentētājs Harolds Olmoss.
- A1 1.Atļaut Satiksmes ministrijai pirkt zemes vienības (pielikums) Rīgas rajona Ādažu pagastā, kas nepieciešamas valsts autoceļa A1 Rīga-Ainaži posma Ādaži-Gauja rekonstrukcijas projekta īstenošanai.
- aizsargāt 2. Vidzemes divīzija aizsargāja Daugavas labo krastu novembra kaujās.
- republika Aicina zemessargus no visas republikas.
- šķērslis Aiz simboliska žodziņa, kas nevar būt šķērslis pat vistai, sārti čumurojas rabarberi, cauri zemei duras narcises un tulpes.
- ikreizes Ak mīļie, kam zeme ir, stādiet un dēstiet augļu-kokus; tas pūliņš top ikreizes bagatigi aizmaksāts.
- klajš Akmens sviediena attālumā no ceļa – pasargāts no vējiem, lielu, pieaugušu egļu ieskauts – atradās klajš zemes pleķītis.
- pātaga Aldziņa spiež pie zemes, tā ir vergtura pātaga.
- pelēks kā drēbe Andriksona ģīmis tapa pelēks kā zeme.
- informācija Andris ātri pārcilāja galvā informāciju par jaunāko zemes transportkuģu ātrumiem un nonāca pie slēdziena, ka neviens no viņam zināmajiem kuģiem vai kuteriem nespēj attīstīt tādu ātrumu.
- apgūt Apgūst zemes dzīles.
- kalendārs Aprīlis ir kalendārā pavasara otrais mēnesis un laiks, kad zeme svīst un atgūst siltumu.
- tēvzeme Apsēdusies uz celma, viņa noauj gumijas zābaciņus, kas nav bijuši pietiekoši tēvzemes lietus peļķēs slīkstošajām pļavām, un mēģina plaukstām sasildīt slapjās pēdas.
- grāds Apstādījumos netālu no Sporta ielas iedzīvotāji pamanījuši sudrabegli, kas sasvērusies 45 grādu leņķī un kuras saknes vienā pusē izcēlušās no zemes.
- zemes cena Arguments, protams, bija zemes cena.
- modinātājs Arī Gata Gāgas Štolcs un Lienas Šmukstes Olga, divi Oblomova modinātāji, kas viņu fiziski izvelk no gultas un metaforiski dod padzerties iz zemes avotiem, nav sendienu gudrie, bet nomaldījušies, skrējienā ierauti mazi cilvēki, kuru eksistences attaisno, skaitot viņu amatu nosaukumus.
- līmenis Arī Vidzemē ir sava — Vidzemes Šveice, šis novads sniedzas visaugstāk virs jūras līmeņa un no turienes var redzēt tālu.
- atcerēties Atceries, māksla dzimst un izaug no labi mēslotas zemes.
- vētrains Augstu vētrainajā gaisā lidinājās no Nevienzemes bibliotēku grāmatām izrautas lappuses.
- tuvums Augusts mudināja darīt visneprātīgākās lietas un, tāpat kā jūras tuvums, radīja ilūziju, ka laime zemes virsū pastāv un ir mūžīga.
- mells Baltas sēnes, mella zeme, klusums kā pazemē un smaržo ar' pēc trūdiem.
- līdz Bet rūķi turpināja ceļu pa pazemes ejām, līdz nonāca zālē, kur glabājās noslēpumu un gudrību grāmatas.
- prom Bet tais gados, kad Francis bija prom, Ella saprata, kas ir elle zemes virsū.
- izmantojums Bet vai tādēļ cieta zemes izmantojums?
- atzīmēt Bet, protams, man nebūs ne mazāko iebildumu, ja Jūs savās vārsmās ietversiet arī manas dzīves svarīgākos brīžus vai vismaz atzīmēsiet, ka esmu piedalījies divos krusta karos par Svētās zemes atbrīvošanu.
- melns kā ogle Bijis palicis melns kā zeme.
zeme citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv