maukt
Lietojuma biežums :
maukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
maucējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
maucēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Virzīt (ko) virsū tā, ka (tas) apņem, aptver.
1.1.Virzīt (ko) kur iekšā tā, ka (to) kas apņem, aptver.
2.Vilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
2.1.Novelkot zaram veselu mizas posmu, gatavot (parasti stabuli).
2.2.apvidvārds Aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus).
5.apvidvārds Radīt sablīvējumu audumā aušanas procesā.
6.žargonisms Braukt, iet, doties (parasti ātri).
7.žargonisms Dzert (parasti alkoholiskus dzērienus).
Stabili vārdu savienojumiMaukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā.
Avoti: LLVV, KiV, JV, SLG, Lfv
Korpusa piemēri