maukoties
maukoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; neliterārs, sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | maukojos | maukojamies | maukojos | maukojāmies | maukošos | maukosimies |
| 2. pers. | maukojies | maukojaties | maukojies | maukojāties | maukosies | maukosieties, maukosities |
| 3. pers. | maukojas | maukojās | maukosies | |||
Pavēles izteiksme: maukojies (vsk. 2. pers.), maukojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: maukojoties (tag.), maukošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: maukotos
Vajadzības izteiksme: jāmaukojas
Piekopt netiklu dzīvesveidu, piem., dzīvojot dzimumdzīvi ar gadījuma partneriem, pārkāpjot laulību; arī nodarboties ar prostitūciju.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Cilvēki ir pārvērtušies, pļēguro un maukojas uz katra stūra.
- Vai dēmons gribēja tevi precēt vai tikai maukoties ar tevi?
- Viņa pretī runā — beidz tak maukoties, tev vispār kauna nav!
- Kas gāja ārā maukoties caur Kolorādo zagtu mašīnu kaudzēm, N. Sī.
- Pēteris šūpo galvu un saka, ka sabatā jau nu nedrīkstot maukoties.