maukt
maukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | maucu | maucam | maucu | maucām | maukšu | mauksim |
2. pers. | mauc | maucat | mauci | maucāt | mauksi | mauksiet, mauksit |
3. pers. | mauc | mauca | mauks |
Pavēles izteiksme: mauc (vsk. 2. pers.), mauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: maucot (tag.), maukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mauktu
Vajadzības izteiksme: jāmauc
maucējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | maucējs | maucēji |
Ģen. | maucēja | maucēju |
Dat. | maucējam | maucējiem |
Akuz. | maucēju | maucējus |
Lok. | maucējā | maucējos |
maucēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | maucēja | maucējas |
Ģen. | maucējas | maucēju |
Dat. | maucējai | maucējām |
Akuz. | maucēju | maucējas |
Lok. | maucējā | maucējās |
1.Virzīt (ko) virsū tā, ka (tas) apņem, aptver.
1.1.Virzīt (ko) kur iekšā tā, ka (to) kas apņem, aptver.
2.Vilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
2.1.Novelkot zaram veselu mizas posmu, gatavot (parasti stabuli).
2.2.apvidvārds Aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus).
5.apvidvārds Radīt sablīvējumu audumā aušanas procesā.
6.žargonisms Braukt, iet, doties (parasti ātri).
7.žargonisms Dzert (parasti alkoholiskus dzērienus).
Stabili vārdu savienojumiMaukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā.
- Maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā idioma — (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- Maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm sarunvaloda, idioma — 1. Censties iegūt no cita sev maksimālu labumu, peļņu; nežēlīgi izturēties, izmantot, izkalpināt2. Pārmācīt, nežēlīgi sodīt, sist, pērt, iznīcināt, nogalināt
- Maukt sakas galvā (arī kaklā) sarunvaloda, idioma — zaudēt patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē)
- Plēst (noplēst, dīrāt, ģērēt, maukt) septiņas (divas, trīs, septiņas, desmit u. tml.) ādas (kādam, no kāda) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — ļoti nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot
Avoti: LLVV, KiV, JV, SLG, Lfv
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja šogad uz mani kāds bļaus, būs jāmauc pa purnu!
- 12.00 uz oficiālo atklāšanu, tad maucam vaļā un izbaudam dienu!
- Tagad labi jāatjaunojas, labi jāizguļas un rītdien jāmauc atkal."
- Atgriežoties jokdaris ātri savācis jau pavisam bālo draugu un maucis prom.
- A kāzās alus jau nu točna būs, tā ka maucam.