maukuris
maukuris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
[KiV, ME ]
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | maukuris | maukuri |
| Ģen. | maukura | maukuru |
| Dat. | maukurim | maukuriem |
| Akuz. | maukuri | maukurus |
| Lok. | maukurī | maukuros |
maukurs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | maukurs | maukuri |
| Ģen. | maukura | maukuru |
| Dat. | maukuram | maukuriem |
| Akuz. | maukuru | maukurus |
| Lok. | maukurā | maukuros |
Netikls vīrietis.
PiemēriTas vecais maukuris vēl aizvakar viņai, omei, bija miedzis ar aci un teicis, ka nav kas ierīvē krustus ar kastaņu novārījumu.
- Tas vecais maukuris vēl aizvakar viņai, omei, bija miedzis ar aci un teicis, ka nav kas ierīvē krustus ar kastaņu novārījumu.
Avoti: KiV
Piemēri valodas korpusos:šeit