maukties
maukties apvidvārds
1.Refl. → maukt.
Avoti: ĒiV, SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dārgo rozes ziepju smarža, kāda pārņēmusi viņas namu, viņas spilvenus un palagus, un aromāts, kas iekveldinājis jūsu ilgas pēc maiguma, ko nebija spējušas remdināt jūsu sievas un reizi no reizes piespiedušas jūs maukties vai no ādas ārā, — viss kopš šī brīža atšķaidīts ar atnācēja smaku.
- Kad jādodas Rīgas virzienā izrādās, ka botas žūstot ir sarāvušās un ne pa kam negrib maukties virsū kājām.
- Jo ja sēdināta atspere vajadzēja maukties virsū bez savilcēm.
- Kad tas ir noticis, slieka sāk maukties ārā no tās 32.-37. posmā esošas gļotainās jostiņas.
- Ko viņa var maukties!