Paplašinātā meklēšana
Meklējam maukt.
Atrasts vārdos (61):
- maukt:1
- smaukt:1
- šmaukt:1
- apmaukt:2
- apmaukt:1
- atmaukt:2
- atmaukt:1
- iemaukt:1
- izmaukt:1
- nomaukt:1
- pamaukt:1
- samaukt:1
- uzmaukt:1
- maukties:1
- mauktnes:1
- aizmaukt:1
- apšmaukt:1
- atšmaukt:1
- iešmaukt:1
- izšmaukt:1
- nosmaukt:1
- nosmaukt:2
- nošmaukt:1
- pārmaukt:1
- pasmaukt:1
- pašmaukt:1
- piemaukt:1
- sašmaukt:1
- uzšmaukt:1
- apmaukts:1
- iemaukti:1
- zamaukts:1
- maukturis:1
- aizšmaukt:1
- pāršmaukt:1
- piešmaukt:1
- čērmaukts:1
- šmaukties:1
- apmaukties:1
- atmaukties:1
- iemaukties:1
- izmaukties:1
- nomaukties:1
- samaukties:1
- uzmaukties:1
- apšmaukties:1
- iešmaukties:1
- izamaukties:1
- izsmaukties:1
- izšmaukties:1
- nošmaukties:1
- pašmaukties:1
- piemaukties:1
- apsamaukties:1
- iesamaukties:1
- nosamaukties:1
- pāršmaukties:1
- sasamaukties:1
- pārsamaukties:1
- piesamaukties:1
- silesiemaukti:1
Atrasts vārdu savienojumos (11):
- maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā
- maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā
- maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm
- maukt maisu galvā
- maukt sakas galvā (arī kaklā)
- maukt sakas kaklā
- mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā
- muceniski ādu maukt
- plēst (noplēst, dīrāt, ģērēt, maukt) septiņas (divas, trīs, septiņas, desmit u. tml.) ādas (kādam, no kāda)
- raut (arī maukt, plēst, vilkt) ādu pār acīm
- vilkt (arī raut, maukt, plēst) ādu pār acīm
Atrasts skaidrojumos (164):
- ļoka Ādas gabals, ko piestiprina sānos pie iemauktiem (lai zirgs neredzētu blakus braucošos transportlīdzekļus un nebaidītos).
- stilpt Ar grūtībām maukt, uzspīlēt, uzstiept.
- uzstiept Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (apģērba gabalu).
- uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
- uzstīvēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
- uzstūķēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
- nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem); noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
- atšmukt Atbēgt, atnākt (parasti slepus); atšmaukt.
- izamauties Atbrīvoties no iemauktiem (par zirgu).
- izmauties Atbrīvoties no iemauktiem (par zirgu).
- mauties Atbrīvoties no iemauktiem (par zirgu).
- noķibināt Atņemt, nošmaukt, nozagt; nokasīt, noplēst.
- piešmukt Ātri pieiet, pieskriet (bēgot no kā); piebēgt; piešmaukt.
- nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu).
- zveņģele Atsieta svira, stienis, kam uzmauktas streņģes un kuru lieto, lai piejūgtu zirgus.
- minturis Aužamo stāvu paminu stienis (uz kura uzmaukts paminu gals).
- pelota Basku tautas spēle, kurā ar rokai pagarinājumā uzmauktu pītu kurvja veida lāpstiņu sviež pret augstu sienu un uzķer mazu bumbiņu.
- apšmukt Bēgot aizšmaukt, apslīdēt apkārt.
- kurpe Būvniecībā dzelzs čaula, kas uzmaukta koka vai dzelzs konstrukcijas apakšējai, parasti uz mūra atbalstāmai daļai, lai aizsargātu to no bojājumiem vai sadalītu tās spiedienu vienmērīgi uz plašāka laukuma.
- uzspiest Cieši uzmaukt (piemēram, cepuri).
- zintele Dzelzs riņķis zirga loka augšdaļā, pa kuru izvilka iemauktu pavadu un tās galu piesēja vai nu pie ilkss, vai arī pie auklas, vai oie siksnas starp ilksi un sakām.
- zeņģis Dzelzs, kas savieno arklu ar to koka daļu (zveņģi), uz kuras uzmauktas dzenaukšas.
- noriebt Gatavojot stabuli izgriezt serdi kociņam, vai nomaukt mizu veselā veidā.
- samauties Ģērbjoties samaukt vairākus apģērba gabalus.
- apmaukt Iegrožot, savaldīt, uzlikt iemauktus.
- iemaut Iejūgt (darba dzīvnieku), uzliekot iemauktus.
- žabot Iejūgt, uzlikt iemauktus.
- aizzabāt Ielikt zirgam mutē iemauktu stangu (liekot iemauktus).
- apauši Iemaukti bez laužņiem, ko lieto zirga piesiešanai stallī un atpūtas laikā starp darba cēlieniem.
- zabene iemaukti.
- aumuļi Iemaukti.
- iemaudi Iemaukti.
- iemausis Iemaukti.
- iemauti Iemaukti.
- iemavas Iemaukti.
- iemāvas Iemaukti.
- iemavi Iemaukti.
- iemeklis Iemaukti.
- mauti Iemaukti.
- mulksturi Iemaukti.
- mulsturi Iemaukti.
- ievalgs Iemauktiem izlietots valgs.
- pasmakle Iemauktu apakšējā daļa, kas atrodas zem žokļa.
- pasmaklis Iemauktu apakšējā daļa, kas atrodas zem žokļa.
- vaigsiksna Iemauktu galvenā siksna, kas atrodas apkārt zirga galvai.
- žabeklis Iemauktu laužņi.
- uzpierenis Iemauktu pieres siksna.
- laužņi Iemauktu sastāvdaļa - darba dzīvniekam mutē liekamā dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
- padzerklis Iemauktu siksna, kas apņem zirga kaklu.
- dzelži Iemauktu, arī apaušu tērauda sastāvdaļa, ko liek zirgam mutē.
- iešmaukties Iešmaukt.
- iešmukt Iešmaukt.
- intususcepts Intususcepcijas iekšējā, iemauktā daļa.
- izmurzāt Izģeķot, piešmaukt, piemānīt.
- zvaižņot Izrotāt (iemauktus) ar (misiņa) zvaigznēm.
- zvaižot Izrotāt (iemauktus) ar (misiņa) zvaigznēm.
- izšmaukties Izšmaukt (1).
- izšmukt Izšmaukt (1).
- pamaukt Kādu brīdi maukt.
- pieškalis Kalējs, kas izgatavo piešus, iemauktu metāla detaļas u. tml.
- maukloba Koks, kuram nomaukta miza.
- bosāķis Ķeksis, 20-30 cm garš, kātā uzmaukts metāla ķermenis ar smailu galu un sānos nedaudz ieliektu āķi, lieto dīķsaimniecībā meniķu aizbīdņu atvilkšanai, koku pludināšanā u. c.
- kaliptra Lapu sūnām sporogona daļa, kas līdzīgi uzmauktai micei ietver sporu vāceli.
- dzelzes Laužņi (pie iemauktiem).
- lauzeknis Laužņi, iemauktu sastāvdaļa.
- sprundžu Laužņu (iemaukti).
- laužoti Laužoti iemauti - laužņu iemaukti.
- maut Likt iemaukta dzelžus (zirgam) mutē.
- stangāt Likt iemauktus ar laužņiem.
- zubāt Likt iemauktus.
- kreitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kraitons.
- kraitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kreitons.
- riebt maukt nost mizu kociņam, vai arī griezt vidusdaļu, lai gatavotu stabuli.
- smaukt maukt.
- trenze Metāla knaiblīte pie iemauktiem, ko ieliek zirgam mutē, lai to vieglāk varētu savaldīt.
- šotriņķis Nerūsoša metāla skava, kas uzmaukta grotbomim un kurā iestiprina grotšotes bloku.
- nosmaukt Nomaukt (noplēst) mizu.
- muceniski ādu maukt nomaukt ādu (nogalinātam dzīvniekam) tā, lai tai nebūtu iegriezumu un citu bojājumu.
- muciskis noplēst ādu nomaukt ādu (nogalinātam dzīvniekam) tā, lai tai nebūtu iegriezumu un citu bojājumu.
- atšmaukt Nomaukt, notīrīt (piemēram, mizu, ādu).
- izmucināt Nomaukt.
- mucināt Nomaukt.
- nomaut Nomaukt.
- nosukt Nomaukt.
- pamaukt Nomaukt.
- nomaukna Nomaukta egles miza; nomauka.
- nomauka Nomaukta egles miza.
- nošmauties Nomaukties, nomukt.
- izmaut Noņemt (zirgam) iemauktus.
- nomaikt Noplēst, nomaukt.
- nomukt Noslīdēt nost (par ko uzmauktu); atdalīties.
- zmiegt Nošmaukt, nozagt.
- čāpt Nošmaukt, zagt.
- čopīt Nošmaukt, zagt.
- gramstīt Nošmaukt, zagt.
- ķērnāties Nošmaukt, zagt.
- krāmēties Nošmaukt, zagt.
- krempāt Nošmaukt, zagt.
- lutīt Nošmaukt, zagt.
- mašot Nošmaukt, zagt.
- matot Nošmaukt, zagt.
- triept Nošmaukt, zagt.
- pārmukt Pārslīdēt (pāri kam, pār ko) - par ko uzmauktu.
- pieacis Pie iemauktiem piestiprināts acs aizsegs (parasti zirgiem).
- vērstava Pie ratu šķēres piestiprināts dzelzs, kam otrs gals uzmaukts uz bultas gala zem priekšējās ass.
- uzspraugt Piespraust, uzmaukt.
- apšmaukties Refl. --> apšmaukt; tikt apšmauktam.
- iemaukties Refl. --> iemaukt.
- maukties Refl. --> maukt.
- nomaukties Refl. --> nomaukt; tikt nomauktam.
- begs Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - zemē iesaldēts miets, uz kura uzmaukts ritenis, kam piestiprināta kārts un ragaviņas; ledus karuselis.
- uzdegunis Saite vai siksna zirga aizjūgā apaušu un iemauktu priekšdaļā.
- pazirkle Saitiņa pie apaušiem, iemauktiem, arī cepures.
- aiztilināt Sākt maukt nost mizu (pēc kā radies pārtraukums).
- sanērt samaukt, savērt.
- samaut Samaukt.
- maukšus Savienojumā ar "maukt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- martengals Siksna, kas iet no iemauktiem lejup uz pavēderes siksnu.
- mukt Slīdēt nost (par ko uzmauktu).
- noraut Strauji novilkt (apģērbu, apavus); strauji nomaukt, noņemt (ko uzmauktu, apsietu).
- uzraut Strauji uzģērbt, uzmaukt (apģērba gabalu, apavus).
- pamave Tā daļa pie iemaviem jeb iemauktiem, kas pie apaušiem pabārdē.
- pamāve Tā daļa pie iemaviem jeb iemauktiem, kas pie apaušiem pabārdē.
- lupiķis Tāds, kas otram deviņas ādas grib pār acīm nomaukt, skopulis, izspiedējs; lupis.
- lupis Tāds, kas otram deviņas ādas grib pār acīm nomaukt, skopulis, izspiedējs.
- nometakls Tas, kas nomests, nomaukts.
- nometeklis Tas, kas nomests, nomaukts.
- iesamaukties Tikt iemauktam.
- izamaukties Tikt uzmauktam.
- sasamaukties Tikt uzvirzītam, uzmauktam (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
- uzraust Uzģērbt, uzmaukt.
- zabenēt Uzlikt iemauktus (zirgam).
- iestangāt Uzlikt iemauktus ar laužņiem.
- iezobot Uzlikt iemauktus.
- uzmaut Uzlikt iemauktus.
- aizmaukt Uzmaukt (cepuri) dziļi uz acīm.
- samaukaļāt uzmaukt (vairākus priekšmetus).
- uzmaukties Uzmaukt sev (ko).
- uzmaukties Uzmaukt; tikt uzmauktam.
- uzmauties Uzmaukt; tikt uzmauktam.
- izmaukt Uzmaukt.
- samaukt Uzmaukt.
- uzmākt Uzmaukt.
- uzstilpāt Uzmaukt.
- uzstilpēt Uzmaukt.
- uzstumt Uzmaukt.
- uznērt Uzvērt, uzmaukt.
- uzdabūt Uzvilkt, uzmaukt, parasti ar pūlēm, grūtībām (apavus, apģērbu).
- uzķirināt Uzvilkt, uzmaukt, viegli piestiprināt.
- uzķibināt Uzvilkt, uzmaukt.
- pralka Vārpsta - vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli.
- sprēslīce Vārpsta - vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli.
- kaška Veclaiku būvēs, kur dzelzi nelietoja, stenderē iedzīts koka kāsis, uz kura durvju eņģes jeb pakari uzmaukti.
- pleciņš Vērpjamā ratiņa detaļa, kur iemaukta un uz kura balstās spole.
- līcins Vērpjamā ratiņa dzelzs rociņa, kas ir rata ass pagarinājums un uz kā uzmaukta kaziņa.
- vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli; vārpstiņa (3).
- vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli.
- kraņģēt Zagt (kādu sīkumu); nošmaukt.
- cebīt Zagt, nošmaukt.
- zirglietas Zirga iejūga piederumi - priekšmeti (piemēram, sakas, slejas, iemaukti, apauši) zirga iejūgšanai.
- uzdinīki zirga iemaukti, pagatavoti no ādas bez mutes dzelžiem.
- pajūgs Zirga lietas, ko uzliek zirgam, lai viņš varētu vilkt un braucējs zirgu vadīt (sakas, loks, lences (slejas, vērzeles), sedulka, iemaukti un groži).
- džendžele Zivju baidāmais daikts, pastāv no 3 pēdu garas dzelzs ar kreceli galā, uz kuras uzmaukti 15-20 tērauda riņķi.
- žebot Žabot, iemauktus uzlikt.
maukt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV