pleciņš
pleciņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pleciņš | pleciņi |
| Ģen. | pleciņa | pleciņu |
| Dat. | pleciņam | pleciņiem |
| Akuz. | pleciņu | pleciņus |
| Lok. | pleciņā | pleciņos |
1.Dem. → plecs.
2.sarunvaloda; formā: daudzskaitlis Drēbju pakaramais, kas atbilst apģērba gabala plecu formai.
3.apvidvārds Vērpjamā ratiņa detaļa, kur iemaukta un uz kura balstās spole.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī žaketes ar cietiem un izteiksmīgiem pleciņiem ir šī gada trends.
- Lai mazulis neiztītos autiņu iestiepj un pietuvina kaklam, tad apņem pleciņu.
- Domāju, ka reklāmas plakāti ar atsegtiem pleciņiem nebija tas pārliecinošākais arguments.
- Istabā viņa no somas izņēma puķainas kleitas pusfabrikātu un uzkāra uz pleciņiem.
- Šura bija pieņēmēja, trausla meitenīte ar šauriem pleciņiem un plakanu dibentiņu.