pleckāji
pleckājis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pleckājis | pleckāji |
| Ģen. | pleckāja | pleckāju |
| Dat. | pleckājim | pleckājiem |
| Akuz. | pleckāji | pleckājus |
| Lok. | pleckājī | pleckājos |
Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi.
Avoti: LLVV, LD
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Joprojām ģeologi turpina pētījumus un ir atraduši pleckāju pārakmeņojumus arī tagad.
- Tajā var atrast stromatoporu, pleckāju, gliemežu, gliemeņu un ūdensaugu fosilās atliekas - galvenokārt nospiedumus. "
- Par to liecina jau minētās fosilijas - pārakmeņojušās dažāda sugu bruņuzivis, tā sauktie pleckāji, kas pārstāv dzīvo radību kopienu bez mugurkauliem.
- 1820.gadā Tartu universitātes profesors M. Engerharts te atrada senu jūras pleckāju pārakmeņojumus, kas vēlāk- 1840.gadā ļāva konstatēt, ka Latvijā ir devona nogulumi.
- Latvijā juras perioda nogulumi atrodami tikai Dienvidkurzemē , kur dažviet var redzēt tumšus kaļķakmeņus, kas ir ļoti bagāti ar fosilijām - pleckāju un gliemju čaulu atliekām.