pašmaukt
pašmaukt 1. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pašmaucu | pašmaucam | pašmaucu | pašmaucām | pašmaukšu | pašmauksim |
| 2. pers. | pašmauc | pašmaucat | pašmauci | pašmaucāt | pašmauksi | pašmauksiet, pašmauksit |
| 3. pers. | pašmauc | pašmauca | pašmauks | |||
Pavēles izteiksme: pašmauc (vsk. 2. pers.), pašmauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pašmaucot (tag.), pašmaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pašmauktu
Vajadzības izteiksme: jāpašmauc
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Durvīs viņš sagrūdās ar Aitas kungu, taču pašmauca tam garām un nozuda slotu kambarī.
- Kas tad ir tēls fotomākslā un ko par to vēl varam pateikt, ja mēģinām pašmaukt zem Granta uzstādītās latiņas, ka tēls ir nepasakāms?
- Mēs bijām tā aizrāvušās, ka mana māte, atnākusi pateikt man labrītu, gandrīz atvēra durvis, vēl pirms hiēna bija paguvusi pašmaukt zem gultas.
- — Aha, — Melisa pašmauca viņai garām.
- Kaut varētu izdomāt kādu veidu kā pašmaukt viņam garām!