pašmērķīgums
pašmērķīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pašmērķīgums | pašmērķīgumi |
| Ģen. | pašmērķīguma | pašmērķīgumu |
| Dat. | pašmērķīgumam | pašmērķīgumiem |
| Akuz. | pašmērķīgumu | pašmērķīgumus |
| Lok. | pašmērķīgumā | pašmērķīgumos |
Vispārināta īpašība → pašmērķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašmērķība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Filmai jābūt absolūti tīrai no " pārcenšanās" un pašmērķīguma, fokusējoties uz spēcīgiem aktierdarbiem un manifestējot kino patieso būtību.
- Pašmērķīgums vispār ir literatūrai no sākta gala raksturīga padarīšana - un arī kritika var būt tikpat pašmērķīga kā, teiksim, galīgi hermētisks dzejas teksts, par to pat nav jēgas satraukties, taču bezmērķīgumam piemīt kāda nepatīkama īpatnība - ar laiku metaforiskās adatiņas vienkārši paliek trulas un garlaicīgas.
- Bez barjerām , bez aizspriedumiem , iznireliskā lepnumā un veselīgā pašmērķīguma apziņā
- atsevišķas izvēles ir ētiski problemātiskas un stūrē pašmērķīguma virzienā.
- Parādījās pašmērķīgums, kas patiesībā ir lejupslīde.