zveņģele
zveņģele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | zveņģele | zveņģeles |
Ģen. | zveņģeles | zveņģeļu |
Dat. | zveņģelei | zveņģelēm |
Akuz. | zveņģeli | zveņģeles |
Lok. | zveņģelē | zveņģelēs |
1.Atsieta svira, stienis, kam uzmauktas streņģes un kuru lieto, lai piejūgtu zirgus.
2.apvidvārds Vīrieša loceklis.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ieraudzītais spēra viņam kā ar zveņģeli starp acīm: meitene atslīga smagā, masīvā klubkrēslā un drudžainā jutekliskumā noņēmās ar sevi.
- Labāk būtu neblīkšķināt un tikt galā ar zveņģeli, jo kaut kur tuvumā var būt policisti un nevajadzētu pievērst sev uzmanību.
- Zveņģele 1 Apauši 1 Iemaukti 1 Sedli 1 2
- Streņģes pie krūšu siksnas un zveņģeles var stiprināt ar ātrajiem drošības slēdžiem, kas nopērkami zirglietu veikalos.
- 3. Zveņģele .