draudziņš
draudziņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | draudziņš | draudziņi |
| Ģen. | draudziņa | draudziņu |
| Dat. | draudziņam | draudziņiem |
| Akuz. | draudziņu | draudziņus |
| Lok. | draudziņā | draudziņos |
1.Dem. → draugs.
2.formā: vokatīvs, vienskaitlis Uzrunā lieto, izsakot nedraudzīgu, draudošu attieksmi.
Avoti: SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet, draudziņ, ir liela atšķirība starp sagulēšanu un sagulēšanu.
- „Tad tev tā jāpērk pašam, Trille, draudziņ.”
- Klusāk, aizver slūžas, draudziņ, sienām var būt ausis!
- – Tu nu esi vesels, draudziņ, – es sacīju.
- Mīļo draudziņ, tomēr atceries — mēs Tevi ļoti gaidām!”