draudziņš
draudziņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | draudziņš | draudziņi |
Ģen. | draudziņa | draudziņu |
Dat. | draudziņam | draudziņiem |
Akuz. | draudziņu | draudziņus |
Lok. | draudziņā | draudziņos |
1.Dem. → draugs.
2.formā: vokatīvs, vienskaitlis Uzrunā lieto, izsakot nedraudzīgu, draudošu attieksmi.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet, draudziņ, ir liela atšķirība starp sagulēšanu un sagulēšanu.
- „Tad tev tā jāpērk pašam, Trille, draudziņ.”
- Klusāk, aizver slūžas, draudziņ, sienām var būt ausis!
- – Tu nu esi vesels, draudziņ, – es sacīju.
- Mīļo draudziņ, tomēr atceries — mēs Tevi ļoti gaidām!”