puļķis
puļķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | puļķis | puļķi |
Ģen. | puļķa | puļķu |
Dat. | puļķim | puļķiem |
Akuz. | puļķi | puļķus |
Lok. | puļķī | puļķos |
puļķītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | puļķītis | puļķīši |
Ģen. | puļķīša | puļķīšu |
Dat. | puļķītim | puļķīšiem |
Akuz. | puļķīti | puļķīšus |
Lok. | puļķītī | puļķīšos |
1.sarunvaloda Samērā īss stieņveida, parasti koka, priekšmets, detaļa, piemēram, (kā) aizbāšanai, sastiprināšanai.
2.žargonisms Trešdaļlitra alus pudele.
3.sarunvaloda, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Vīrieša dzimumloceklis. [T ]
Avoti: EH, LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Žēl, ka Puļķa nav šeit un viņš nevar izlasīt grāmatu.
- Viens piemērs – Andris Puļķis, kurš nu jau ir miris.
- Par Eizena kaislību pret “ zārka puļķiem” varētu sacerēt traktātu.
- Cigāra puļķis bija iemucis mutes kaktiņā un nu šūpojās augšā lejā.
- Lai atstātu brīvu vietu starp sēdekļiem, pārnesumkārbas puļķis ielikts tieši panelī.