stroķis
stroķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | stroķis | stroķi |
Ģen. | stroķa | stroķu |
Dat. | stroķim | stroķiem |
Akuz. | stroķi | stroķus |
Lok. | stroķī | stroķos |
2.apvidvārds Kaut kas paliels.
3.apvidvārds Bārējs.
Avoti: EH, LLVV, KZ
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Proti, veči pie stroķiem, bābas pie plīts un gultā.
- Mums līdzi bija noalgots policists ar tādu riktīgu stroķi,
- Ārons uzrunāja Viktoru: “ Skaņu stroķi jums, Viktor, labu labie.
- Tava vienīgā cerība bija, ka viņi aizmirsīs tavu stroķi, Estrella teica.
- - Man ir savs stroķis, un es darīšu savu darbu!