vangalis
vangalis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vangalis | vangaļi |
| Ģen. | vangaļa | vangaļu |
| Dat. | vangalim | vangaļiem |
| Akuz. | vangali | vangaļus |
| Lok. | vangalī | vangaļos |
1.Vangale – apaļš koka gabals; koks ar ko rullēja veļu.
2.Vīrieša loceklis.
Avoti: TlV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr šobrīd Gintam nebija laika domāt par katru vangali, kurš tā vai citādi viņam iegriezis.