miets1
Lietojuma biežums :
miets vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Samērā tievs, garš kokauga stumbra, zara stieņveida gabals, parasti ar nosmailinātu galu.
Stabili vārdu savienojumiMieta sakne.
2.žargonisms Vieninieks (atzīme skolā).
Stabili vārdu savienojumiDūša kā miets. Kā ar mietu (arī ar bomi, āmuru, cirvi) pa galvu (arī pa pieri). Kā mietu norijis.
Avoti: LLVV, MiV, SLG
Korpusa piemēri