Paplašinātā meklēšana
Meklējam miets.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (84):
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu
- ēpule Apaļš miets ar noasinātu galu
- maiska Apiņu miets, maiksts
- belzis Apmēram asi garš miets pie tīkla, iemetņa
- boslis ar dzelzi apkalts miets zvejai
- bosts ar dzelzi apsists miets zvejai
- punculis ar lupatām aptīts miets dūmvada aizbāšanai
- zedinis Atsevišķs žoga posms, sētas miets, kārts
- bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids - sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni)
- mietiņš dem. --> miets
- hortikulturālisms Ekonomiska sistēma, kas balstās vienkāršā zemkopībā, ko raksturo vienkāršu rīku (piem., stādāmais miets vai kaplis) un līdumu izmantošana
- maida Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.
- maide Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida
- maigsne Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida
- tuļķis Īsi nocirsts puļķis vai miets
- čuka Īss miets
- mietiņš Īss, tievs miets, stienis, ko izmanto par (kā) zīmi
- šastrs Kārts, miets
- šasts Kārts, miets; šastrs
- irba Kārts; miets; klūga
- urstiķis Koka iesms; miets
- uds Koka miets tīkla nostiprināšanai selgā
- delba Koka vai dzelzs miets; mietiņš zvejas aprīkojuma žāvēšanai
- drupaļiņa Koks, miets
- čučkoks Koks, miets (ogļu maisīšanai krāsnī)
- dalbis koks, miets (parasti ogļu maisīšanai krāsnī)
- čučukoks Koks, miets (parasti ogļu maisīšanai krāsnī); dalbis
- dalbiņš Koks, miets (rakņāšanai, irdināšanai u. tml.)
- bodziņa Koks, miets ar paresninājumu abos galos, uz kura uztin no ūdens izvilkta tīkla virvi
- dutka Koks, miets, ar ko dursta, baksta
- dalbs Krāsns kruķis; miets sera irdināšanai rijas ārdos
- koksagīzs Kurvjziežu dzimtas pieneņu ģints suga ("Taraxacum kok-saghyz"), pienenei līdzīgs augs ar garu mietsakni, kas satur kaučuku
- kradzis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem (arī zarains miets) labības žāvēšanai; kracis; krabiķis
- kracis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem labības vai zirņu žāvēšanai
- mietsgalis Mieta gals; neliels miets
- piemiets Mietam blakus esošs, papildus, atbalsta miets
- vabs miets (viens no daudziem) žāvējamo zvejas tīklu uzkāršanai; vaba (1)
- mieta sakne mietsakne
- sān- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara)
- piemiete Piemiets
- pozitīvs ģeotropisms piemīt saknēm, sevišķi mietsaknēm
- stakle Priekšmets, kas izveidots (parasti no koka) ar šāda veida starpu, žuburu; divžuburains miets
- žoķeris Rīks, miets ar vismaz četriem dzelzs āķiem, ko izmantoja ūdu zvejā nogrimušu ūdu sameklēšanai un izcelšanai
- begs Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - zemē iesaldēts miets, uz kura uzmaukts ritenis, kam piestiprināta kārts un ragaviņas; ledus karuselis
- bārkšu sakne sakne, kas veidojas augam, ja tam nav spēcīgas galvenās saknes; piesakne ap mietsakni; bārkšsakne
- stādaiga sētas miets
- luksts Sētas miets
- slits Sētas miets
- stādags Sētas miets
- stādaiks Sētas miets
- stādeiga Sētas miets
- statinis Sētas miets
- stāvdaigs Sētas miets
- stāvkocis Sētas miets
- stēdags Sētas miets
- vabda Sētas miets
- vieba Sētas miets
- slitainis Sētas miets, zediņš
- slitenis Sētas miets, zediņš
- stadags Sētas miets; gulsētas koks
- urķis Smails, parasti tievs, priekšmets (kā) bikstīšanai, rušināšanai u. tml.; arī kruķis (1); miets
- allis Stabs, miets purvā
- stādadzis Stāvkoku žoga miets
- stādegs Stāvkoku žoga miets
- maikste Stigmiets
- kakažiņa Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes
- kakazis Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes
- kakažnieks Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes
- sāns tāds, kas atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara)
- jeikste Tieva, gara kārts, apiņu miets, makšķeres kāts
- jeiksts Tieva, gara kārts, apiņu miets, makšķeres kāts
- virbs Tīkla zvejas piederums, miets pie bojas
- vabda Vaba - miets (viens no daudziem) žāvējamo zvejas tīklu uzkāršanai
- sakņu sistēma visu viena auga sakņu kopums, kurā var būt galvenā sakne (attīstās no dīgļsaknes), sānsaknes (atzarojas no galvenās saknes) un piesaknes (attīstās gk. no stumbra apakšdaļas); ir 2 sakņu veidi — mietsakne un bārkšsakne
- žēpers Zarains miets, sprungulis
- žebers Zarains miets, uz kā žāvēt graudaugus
- čačas Zārds; miets ar šķērskokiem
- žamburs Zarots miets, kur āboliņa vai zirņu augiem balstīties
- skadiņš Zediņš, sētas miets
- krabiķis Zemē iedzīts zarains miets, uz kā laukā žāvē labību
- žalons Zemē iesprausts miets virziena rādīšanai ģeodēziskos darbos
- žākars Žoķeris - miets ar vismaz četriem dzelzs āķiem, ko izmantoja ūdu zvejā nogrimušu ūdu sameklēšanai un izcelšanai
- žākurs Žoķeris - miets ar vismaz četriem dzelzs āķiem, ko izmantoja ūdu zvejā nogrimušu ūdu sameklēšanai un izcelšanai
- zoķeris Žoķeris - miets ar vismaz četriem dzelzs āķiem, ko izmantoja ūdu zvejā nogrimušu ūdu sameklēšanai un izcelšanai
miets citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV