Paplašinātā meklēšana
Meklējam miets.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (83):
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu.
- ēpule Apaļš miets ar noasinātu galu.
- maiska Apiņu miets, maiksts.
- belzis Apmēram asi garš miets pie tīkla, iemetņa.
- boslis Ar dzelzi apkalts miets zvejai.
- bosts Ar dzelzi apsists miets zvejai.
- punculis Ar lupatām aptīts miets dūmvada aizbāšanai.
- zedinis Atsevišķs žoga posms, sētas miets, kārts.
- bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids - sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni).
- mietiņš Dem. --> miets.
- hortikulturālisms Ekonomiska sistēma, kas balstās vienkāršā zemkopībā, ko raksturo vienkāršu rīku (piem., stādāmais miets vai kaplis) un līdumu izmantošana.
- maida Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.
- maide Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida.
- maigsne Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida.
- tuļķis Īsi nocirsts puļķis vai miets.
- čuka Īss miets.
- mietiņš Īss, tievs miets, stienis, ko izmanto par (kā) zīmi.
- šasts Kārts, miets; šastrs.
- šastrs Kārts, miets.
- irba Kārts; miets; klūga.
- urstiķis Koka iesms; miets.
- uds Koka miets tīkla nostiprināšanai selgā.
- delba Koka vai dzelzs miets; mietiņš zvejas aprīkojuma žāvēšanai.
- čučkoks Koks, miets (ogļu maisīšanai krāsnī).
- čučukoks Koks, miets (parasti ogļu maisīšanai krāsnī); dalbis.
- dalbis koks, miets (parasti ogļu maisīšanai krāsnī).
- dalbiņš Koks, miets (rakņāšanai, irdināšanai u. tml.).
- bodziņa Koks, miets ar paresninājumu abos galos, uz kura uztin no ūdens izvilkta tīkla virvi.
- dutka Koks, miets, ar ko dursta, baksta.
- drupaļiņa Koks, miets.
- dalbs Krāsns kruķis; miets sera irdināšanai rijas ārdos.
- koksagīzs Kurvjziežu dzimtas pieneņu ģints suga ("Taraxacum kok-saghyz"), pienenei līdzīgs augs ar garu mietsakni, kas satur kaučuku.
- kradzis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem (arī zarains miets) labības žāvēšanai; kracis; krabiķis.
- kracis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem labības vai zirņu žāvēšanai.
- mietsgalis Mieta gals; neliels miets.
- piemiets Mietam blakus esošs, papildus, atbalsta miets.
- mieta sakne mietsakne.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara).
- piemiete Piemiets.
- pozitīvs ģeotropisms piemīt saknēm, sevišķi mietsaknēm.
- stakle Priekšmets, kas izveidots (parasti no koka) ar šāda veida starpu, žuburu; divžuburains miets.
- žoķeris Rīks, miets ar vismaz četriem dzelzs āķiem, ko izmantoja ūdu zvejā nogrimušu ūdu sameklēšanai un izcelšanai.
- begs Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - zemē iesaldēts miets, uz kura uzmaukts ritenis, kam piestiprināta kārts un ragaviņas; ledus karuselis.
- bārkšu sakne sakne, kas veidojas augam, ja tam nav spēcīgas galvenās saknes; piesakne ap mietsakni; bārkšsakne.
- slitainis Sētas miets, zediņš.
- slitenis Sētas miets, zediņš.
- stadags Sētas miets; gulsētas koks.
- luksts Sētas miets.
- slits Sētas miets.
- stādags Sētas miets.
- stādaiga Sētas miets.
- stādaiks Sētas miets.
- stādeiga Sētas miets.
- statinis Sētas miets.
- stāvdaigs Sētas miets.
- stāvkocis Sētas miets.
- stēdags Sētas miets.
- vabda Sētas miets.
- vieba Sētas miets.
- urķis Smails, parasti tievs, priekšmets (kā) bikstīšanai, rušināšanai u. tml.; arī kruķis (1); miets.
- allis Stabs, miets purvā.
- stādadzis Stāvkoku žoga miets.
- stādegs Stāvkoku žoga miets.
- maikste Stigmiets.
- kakažiņa Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes.
- kakazis Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes.
- kakažnieks Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes.
- sāns Tāds, kas atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara).
- jeikste Tieva, gara kārts, apiņu miets, makšķeres kāts.
- jeiksts Tieva, gara kārts, apiņu miets, makšķeres kāts.
- virbs Tīkla zvejas piederums, miets pie bojas.
- vabda Vaba - miets (viens no daudziem) žāvējamo zvejas tīklu uzkāršanai.
- sakņu sistēma visu viena auga sakņu kopums, kurā var būt galvenā sakne (attīstās no dīgļsaknes), sānsaknes (atzarojas no galvenās saknes) un piesaknes (attīstās gk. no stumbra apakšdaļas); ir 2 sakņu veidi — mietsakne un bārkšsakne.
- žēpers Zarains miets, sprungulis.
- žebers Zarains miets, uz kā žāvēt graudaugus.
- čačas Zārds; miets ar šķērskokiem.
- žamburs Zarots miets, kur āboliņa vai zirņu augiem balstīties.
- skadiņš Zediņš, sētas miets.
- krabiķis Zemē iedzīts zarains miets, uz kā laukā žāvē labību.
- žalons Zemē iesprausts miets virziena rādīšanai ģeodēziskos darbos.
- žākars Žoķeris - miets ar vismaz četriem dzelzs āķiem, ko izmantoja ūdu zvejā nogrimušu ūdu sameklēšanai un izcelšanai.
- žākurs Žoķeris - miets ar vismaz četriem dzelzs āķiem, ko izmantoja ūdu zvejā nogrimušu ūdu sameklēšanai un izcelšanai.
- zoķeris Žoķeris - miets ar vismaz četriem dzelzs āķiem, ko izmantoja ūdu zvejā nogrimušu ūdu sameklēšanai un izcelšanai.
miets citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV