Paplašinātā meklēšana
Meklējam miets.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (96):
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu
- ēpule Apaļš miets ar noasinātu galu
- maiska Apiņu miets, maiksts
- belzis Apmēram asi garš miets pie tīkla, iemetņa
- boslis ar dzelzi apkalts miets zvejai
- bosts ar dzelzi apsists miets zvejai
- punculis ar lupatām aptīts miets dūmvada aizbāšanai
- zedinis Atsevišķs žoga posms, sētas miets, kārts
- bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids - sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni)
- mietiņš dem. --> miets
- hortikulturālisms Ekonomiska sistēma, kas balstās vienkāršā zemkopībā, ko raksturo vienkāršu rīku (piem., stādāmais miets vai kaplis) un līdumu izmantošana
- maida Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.
- maide Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida
- maigsne Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida
- tuļķis Īsi nocirsts puļķis vai miets
- čuka Īss miets
- mietiņš Īss, tievs miets, stienis, ko izmanto par (kā) zīmi
- šastrs Kārts, miets
- šasts Kārts, miets; šastrs
- irba Kārts; miets; klūga
- urstiķis Koka iesms; miets
- uds Koka miets tīkla nostiprināšanai selgā
- delba Koka vai dzelzs miets; mietiņš zvejas aprīkojuma žāvēšanai
- drupaļiņa Koks, miets
- čučkoks Koks, miets (ogļu maisīšanai krāsnī)
- dalbis koks, miets (parasti ogļu maisīšanai krāsnī)
- čučukoks Koks, miets (parasti ogļu maisīšanai krāsnī); dalbis
- dalbiņš Koks, miets (rakņāšanai, irdināšanai u. tml.)
- bodziņa Koks, miets ar paresninājumu abos galos, uz kura uztin no ūdens izvilkta tīkla virvi
- dutka Koks, miets, ar ko dursta, baksta
- dalbs Krāsns kruķis; miets sera irdināšanai rijas ārdos
- koksagīzs Kurvjziežu dzimtas pieneņu ģints suga ("Taraxacum kok-saghyz"), pienenei līdzīgs augs ar garu mietsakni, kas satur kaučuku
- kradzis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem (arī zarains miets) labības žāvēšanai; kracis; krabiķis
- kracis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem labības vai zirņu žāvēšanai
- mietsgalis Mieta gals; neliels miets
- piemiets Mietam blakus esošs, papildus, atbalsta miets
- vaba miets (viens no daudziem) žāvējamo zvejas tīklu uzkāršanai
- vabs miets (viens no daudziem) žāvējamo zvejas tīklu uzkāršanai; vaba (1)
- braģis miets ar zariem, kam krauj virsū labības gubiņu
- braķis miets ar zariem, kam krauj virsū labības gubiņu
- badeklis miets kā bakstīšanai, rušināšanai
- badīkla miets kā bakstīšanai, rušināšanai
- badīklis miets kā bakstīšanai, rušināšanai
- pīlādžmiets miets no pīlādža koka
- mita miets, dakšas kāts
- žeiksts miets, kārts
- stigmiets miets, ko novieto vertikāli līnijas nospraušanai vai attāluma mērīšanai starp diviem punktiem
- ramma miets, stabs
- stakls miets, stabs
- mieta sakne mietsakne
- sān- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara)
- piemiete Piemiets
- pozitīvs ģeotropisms piemīt saknēm, sevišķi mietsaknēm
- stakle Priekšmets, kas izveidots (parasti no koka) ar šāda veida starpu, žuburu; divžuburains miets
- žoķeris Rīks, miets ar vismaz četriem dzelzs āķiem, ko izmantoja ūdu zvejā nogrimušu ūdu sameklēšanai un izcelšanai
- begs Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - zemē iesaldēts miets, uz kura uzmaukts ritenis, kam piestiprināta kārts un ragaviņas; ledus karuselis
- bārkšu sakne sakne, kas veidojas augam, ja tam nav spēcīgas galvenās saknes; piesakne ap mietsakni; bārkšsakne
- stādaiga sētas miets
- luksts Sētas miets
- slits Sētas miets
- stādags Sētas miets
- stādaiks Sētas miets
- stādeiga Sētas miets
- statinis Sētas miets
- stāvdaigs Sētas miets
- stāvkocis Sētas miets
- stēdags Sētas miets
- vabda Sētas miets
- vieba Sētas miets
- slitainis Sētas miets, zediņš
- slitenis Sētas miets, zediņš
- stadags Sētas miets; gulsētas koks
- urķis Smails, parasti tievs, priekšmets (kā) bikstīšanai, rušināšanai u. tml.; arī kruķis (1); miets
- allis Stabs, miets purvā
- stādadzis Stāvkoku žoga miets
- stādegs Stāvkoku žoga miets
- maikste Stigmiets
- kakažiņa Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes
- kakazis Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes
- kakažnieks Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes
- sāns tāds, kas atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara)
- jeikste Tieva, gara kārts, apiņu miets, makšķeres kāts
- jeiksts Tieva, gara kārts, apiņu miets, makšķeres kāts
- virbs Tīkla zvejas piederums, miets pie bojas
- vabda Vaba - miets (viens no daudziem) žāvējamo zvejas tīklu uzkāršanai
- sakņu sistēma visu viena auga sakņu kopums, kurā var būt galvenā sakne (attīstās no dīgļsaknes), sānsaknes (atzarojas no galvenās saknes) un piesaknes (attīstās gk. no stumbra apakšdaļas); ir 2 sakņu veidi — mietsakne un bārkšsakne
- žēpers Zarains miets, sprungulis
- žebers Zarains miets, uz kā žāvēt graudaugus
- čačas Zārds; miets ar šķērskokiem
- žamburs Zarots miets, kur āboliņa vai zirņu augiem balstīties
- skadiņš Zediņš, sētas miets
- krabiķis Zemē iedzīts zarains miets, uz kā laukā žāvē labību
- žalons Zemē iesprausts miets virziena rādīšanai ģeodēziskos darbos
- žākars Žoķeris - miets ar vismaz četriem dzelzs āķiem, ko izmantoja ūdu zvejā nogrimušu ūdu sameklēšanai un izcelšanai
- žākurs Žoķeris - miets ar vismaz četriem dzelzs āķiem, ko izmantoja ūdu zvejā nogrimušu ūdu sameklēšanai un izcelšanai
- zoķeris Žoķeris - miets ar vismaz četriem dzelzs āķiem, ko izmantoja ūdu zvejā nogrimušu ūdu sameklēšanai un izcelšanai
Atrasts piemēros (2):
miets citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv