apmāns
apmāns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apmāns | apmāni |
| Ģen. | apmāna | apmānu |
| Dat. | apmānam | apmāniem |
| Akuz. | apmānu | apmānus |
| Lok. | apmānā | apmānos |
1.Apzināti maldi, ilūzija; arī maldīgas domas, pārliecības iedvešana pašam sev.
PiemēriJā, un tādas pieburšanas vērtība ir apšaubāma, jo tās pamatā ir maģija un apmāns.
- Jā, un tādas pieburšanas vērtība ir apšaubāma, jo tās pamatā ir maģija un apmāns.
- Rufo likās, ka ir laimīgi precējusies ar Derbesu, tomēr tas viss bija tikai apmāns...
- Viņa aizstāvas ar argumentu, ka to valkā visas, un vienlaikus nodod, ka kolēģu slaidie pēcdzemdību augumi ir apmāns.
- Viņš nespēj būt mierīgs un pārliecināts citu vienaudžu kompānijā un visu laiku baidās, ka viņa apmāns tiks atklāts un viņš tiks izsmiets.
1.1.Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar, parasti redzes, dzirdes, orgāniem).
PiemēriTas arī ir jutekļu apmāns.
- Tas arī ir jutekļu apmāns.
- Tiesa, sižetā izskaidrots, ka patiesībā tas ir veikls acu un smadzeņu apmāns.
- Eksotiskā vide ir tikai filmas operatora veikli radīts apmāns; kamerai attālinoties, atklājas betona pilsētas ieskauta dabas oāze – Bukarestes delta.
- Likās pat, ka šādi autobusi ir nedaudz platāki par parastajiem autobusiem, bet varbūt tas bija tikai vizuāls apmāns, un 5 krēsli bija iemānīti tāda paša platuma autobusos kā parasti.
Stabili vārdu savienojumiAcu apmāns.
- Acu apmāns kolokācija — tas, kas rada ilūziju, nepareizu īstenības uztveri (ar redzes orgāniem)
Avoti: LV93, T
Piemēri valodas korpusos:šeit