pašapmāns
pašapmāns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pašapmāns | pašapmāni |
| Ģen. | pašapmāna | pašapmānu |
| Dat. | pašapmānam | pašapmāniem |
| Akuz. | pašapmānu | pašapmānus |
| Lok. | pašapmānā | pašapmānos |
Maldīga doma, pārliecība, ko kāds ir iedvesis pats sev; īstenības parādība, par ko ir radīta šāda doma, pārliecība; arī pašapmānīšanās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jā, protams, bet šis pašapmāns ir brīvprātīgs un pat abpusēji izdevīgs.
- Vienlaicīgas pretējas darbības ļauj cilvēkiem vieglāk aizrauties ar pašapmānu.
- Vai tas nav divarpus tūkstošus gadus vecs pašapmāns?
- Gribam to vai ne, bet puspatiesības un pašapmāns caurvij teju visu mūsu dzīvi.
- Ārpus tā ir daudz ilūziju un pašapmāna.