apmargot
apmargot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apmargoju | apmargojam | apmargoju | apmargojām | apmargošu | apmargosim |
| 2. pers. | apmargo | apmargojat | apmargoji | apmargojāt | apmargosi | apmargosiet, apmargosit |
| 3. pers. | apmargo | apmargoja | apmargos | |||
Pavēles izteiksme: apmargo (vsk. 2. pers.), apmargojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apmargojot (tag.), apmargošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apmargotu
Vajadzības izteiksme: jāapmargo
1.Ierīkot margas (visapkārt vai no vairākām pusēm).
2.Izrotāt (visapkārt malu ar izšuvumu, mežģīni u. tml.).
3.apvidvārds Smalki savērpt, vērpt līdz galam.
4.apvidvārds Viegli aplīt.
Avoti: LLVV, ME, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikmēr uz apmargotā paaugstinājuma pie slīdkalniņa varēja klausīties, kā koka dēļi čīkst un lokās, varēja smieties un lamāties, kamēr vējš jauca matus ap galvu vienā murskulī un centās tos iestūķēt visos sejas caurumos.
- Mākoņpulkus apmargoja,