apmargojums
apmargojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: paretiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apmargojums | apmargojumi |
| Ģen. | apmargojuma | apmargojumu |
| Dat. | apmargojumam | apmargojumiem |
| Akuz. | apmargojumu | apmargojumus |
| Lok. | apmargojumā | apmargojumos |
Iežogojums ar margām.
Avoti: LLVV