teiciens
teiciens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | teiciens | teicieni |
| Ģen. | teiciena | teicienu |
| Dat. | teicienam | teicieniem |
| Akuz. | teicienu | teicienus |
| Lok. | teicienā | teicienos |
1.Stabils, tradicionāls vārdu savienojums vai vārds; arī paruna, sakāmvārds, aforisms.
PiemēriSkatītājs vienmēr ir godīgs, ir tāds teiciens.
- Skatītājs vienmēr ir godīgs, ir tāds teiciens.
- Nebrīnīšos, ja beigās būs kā tai teicienā — slikti rādās, labi būs.
- Te teiciens “kad sētas miets zaļos” neder.
- Tas droši vien bija kaut kāds ziemeļnieku teiciens.
Stabili vārdu savienojumiPieklājības teicieni. Spārnots teiciens.
- Pieklājības teicieni kolokācija — tradicionāli teicieni, ko lieto sasveicinoties, pateicoties, uzrunājot kādu
- Spārnots teiciens; spārnots izteiciens frazēma — sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota
2.Tas, ko kāds ir teicis; izteiciens2; arī izteikums1.
PiemēriUn izbeidz vilkt mani uz zoba par to vakar neuzmanīgi izmesto teicienu par pasaules glābšanu.
- Un izbeidz vilkt mani uz zoba par to vakar neuzmanīgi izmesto teicienu par pasaules glābšanu.
- Lūpās viņai spītīgs teiciens — ej!
- Viņam labi sanāca parodēt Gorbačovu un viņa teicienus.
- Heinijs varēja būt bijis arī kāds pusperēts dzejnieks, jo viņa teicieni izklausījās diezgan interesanti.
Stabili vārdu savienojumiDivdabja teiciens.
- Divdabja teiciens vārdkoptermins — savrupināta teikuma locekļu grupa ar apstākļa vai daļēji apstākļa nozīmē lietotu divdabi centrā
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos:šeit