teiciensaliktenis
teiciensaliktenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | teiciensaliktenis | teiciensalikteņi |
| Ģen. | teiciensalikteņa | teiciensalikteņu |
| Dat. | teiciensaliktenim | teiciensalikteņiem |
| Akuz. | teiciensalikteni | teiciensalikteņus |
| Lok. | teiciensaliktenī | teiciensalikteņos |
Saliktenis, kas radies, saplūstot vienā vārdā, resp., leksikalizējoties, kādam vairāku vārdu teicienam.
Avoti: VsV