badīklis2
badīklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | badīklis | badīkļi |
Ģen. | badīkļa | badīkļu |
Dat. | badīklim | badīkļiem |
Akuz. | badīkli | badīkļus |
Lok. | badīklī | badīkļos |
1.Darbarīks (dakšas) žāvējamās labības, linu cilāšanai, grozīšanai, apvēršanai (rijā).
1.1.Miets kā bakstīšanai, rušināšanai.
2.Rīks ar asu galu, piemēram, caurumu duršanai, griešanai.
3.Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi.
Avoti: LivP