kruķis | Tēzaurs

kruķis

Lietojuma biežums :

kruķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds

LocīšanaLocīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	kruķis	kruķi
Ģen.	kruķa	kruķu
Dat.	kruķim	kruķiem
Akuz.	kruķi	kruķus
Lok.	kruķī	kruķos

1.Metāla stienis ar saliektu galu kurināmā apvēršanai, kārtošanai krāsnī.

PiemēriMaizes cepšanai vajadzīga īpaša krāsns un darbarīki: abra, mente, kruķis, lize, abrkasītis un čauksture- līki iesieta slota krāsns izslaucīšanai.

Piemēri

Maizes cepšanai vajadzīga īpaša krāsns un darbarīki: abra, mente, kruķis, lize, abrkasītis un čauksture- līki iesieta slota krāsns izslaucīšanai.
Atceros, kā reiz kāda nenozīmīga kašķa laikā viņš pārsita manam tēvocim seju ar krāsns kruķi.
Jo izrādījās, ka nemaz nav tik viegli stāvēt pie karstas plīts un ar kruķi grozīt pannu virs dzīvas uguns.

Saistītās nozīmesbīšķis, bīšķarags, bigulis, biksteklis.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

bīšķis₁ — Krāsns kruķis.

bīšķarags₁ — Kruķis.

bigulis₁ — Krāsns kruķis — dzelzs stienis ar liektu, paplatinātu galu kurināmā rušināšanai.

biksteklis₁ — Kruķis krāsns bikstīšanai.

čučakoks₁ — Bigulis, kruķis.

Hiponīmi

čučabīšķis₁ — Krāsns rušināmais koks.

čučarags₁ — Krāsns rušināmais koks.

Hiperonīmi

badīklis_1.1 — Miets kā bakstīšanai, rušināšanai.

urķis₁ — Smails, parasti tievs, priekšmets (kā) bikstīšanai, rušināšanai u. tml.; arī kruķis (1); miets.

Tulkojumipoker, stove poker, fire hook.

Tulkojumi

poker, stove poker, fire hook, salamander

fire iron consisting of a metal rod with a handle; used to stir a fire

[Princeton WordNet 3.0]

2.Ortopēdiska ierīce, kas atvieglo iešanu un stāvēšanu, ja pilnīgi vai daļēji zaudēta kājas balsta funkcija.

PiemēriPēc traumas zēns spēj pārvietoties tikai ar kruķiem.

Piemēri

Pēc traumas zēns spēj pārvietoties tikai ar kruķiem.
Viņa bija ļoti balta un, šķiet, lēmēta, jo kustējās ar kruķu palīdzību, nevarīgi vilkdama tievās, izliektās kājas.
Viņš atzīst, ka neesot tik traki lekt ar kruķiem pa skatuvi.
Ar kruķiem pa mežu nepalēkāsi.

Saistītās nozīmes

Hiperonīmi

palīglīdzeklis₁ — Līdzeklis, kas palīdz nodrošināt galvenās darbības veikšanu, galvenā procesa īstenošanu.

Stabili vārdu savienojumiLēkt uz kruķiem.

Stabili vārdu savienojumi

Lēkt uz kruķiem sarunvaloda, kolokācija — pārvietoties ar kruķiem.

Tulkojumi

crutch

a wooden or metal staff that fits under the armpit and reaches to the ground; used by disabled person while walking

[Princeton WordNet 3.0]

3.sarunvaloda Policists; milicis.

PiemēriKruķi bija klāt vienā acumirklī.

Piemēri

Kruķi bija klāt vienā acumirklī.
Kapone bija pārliecināts, ka tagad, kad viņš jau ir tik tuvu brīvībai, kruķi tikai meklē ieganstu, lai viņu novāktu.
Kruķis aptur dīvaini braucošu auto.

Saistītās nozīmesgads ļegavijs, lielvaras pārbaudnis, mentozaurs.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

gads ļegavijs₁ — Policists.

lielvaras pārbaudnis₁ — Policists.

mentozaurs₁ — Milicis; policists.

ments₁ — Milicis, policists.

musars₂ — Milicis; policists.

stekists₁ — Milicis; policists.

zilais₄ — Policists.

policija_1.1 — Šādas izpildu institūcijas darbinieku grupa, vienība, nodaļa u. tml.

policists₁ — Cilvēks, kas strādā policijā.

mīlis₅ sarunvaloda — Milicis.

pogainais₂ žargonisms — Policists; formā tērpts uzraugs.

milicis₃ žargonisms — Policists.

faraons₂ žargonisms — Policists; milicis.

musors₂ — Milicis, policists.

ielasmeita₂ sarunvaloda, ironiska ekspresīvā nokrāsa — Milicis; policists.

polismenis₂ žargonisms — Milicis; policists.

draugs₃ žargonisms — Policists; milicis.

Hiponīmi

gorodovojs₁ — Zemākā dienesta pakāpe Krievijas pilsētu policijā līdz 1917.; policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.

kārtībnieks₁ vēsturisks — Policists, kas uzrauga kārtības un drošības noteikumu ievērošanu sabiedriskā vietā.

konstablis₁ — Konstebls - ierindas policists (parasti Anglijā).

konstabls₁ — Konstebls - ierindas policists (parasti Anglijā).

konstebls₁ — Zemākā dienesta pakāpe policijā (Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs); policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.

kriminālpolicists₁ — Kriminālpolicijas ierēdnis.

kūms₅ žargonisms — Kriminālpolicists.

mentozavrs₁ — Ceļu policists.

privāts₃ žargonisms, lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne — Slepenpolicists.

sbirs₂ — Vēlākos laikos - policists Itālijā.

seksots₁ — Policijas aģents, kriminālpolicists.

slepenais₁ — Slepenpolicists, slepenpolicijas aģents.

slepenpolicists₁ — Slepenpolicijas ierēdnis.

stražņiks₁ vēsturisks — Speciāla sardzes dienesta kareivis, arī policists (cariskajā Krievijā).

šucmanis₁ — Kārtības policists Vācijā līdz 2. pasaules karam; Latvijā 2. pasaules kara laikā tā dēvēja personas, kas dienēja kārtības dienesta bataljonos un kārtības palīgpolicijā.

uradņiks₁ — Zemākā dienesta pakāpe Krievijas apriņķa policijā 1878.-1917. g.; policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.

visokovoļtnijs₁ — Augstākā ranga policists.

Hiperonīmi

gordovojs₁ — Sargs; policists.

profesionālis₁ — Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim).

speciālists₁ — Cilvēks, kam ir zināšanas, iemaņas, prasme (kādā specialitātē); profesijas pārstāvis.

Aptuvenie sinonīmi

kāravs₂ žargonisms — Kārtībnieks, policists.

Tulkojumipoliceman, police officer.

Tulkojumi

policeman, police officer, officer

a member of a police force; "it was an accident, officer"

[Princeton WordNet 3.0]

4.apvidvārds Strādnieks.

Saistītās nozīmesstrādenieks.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

strādenieks₁ — Strādnieks.

strādnieks₂ — Cilvēks, kas saskaņā ar darba līgumu strādā rūpniecībā un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.

5.sarunvaloda Vieninieks (atzīme skolā).

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

vieninieks_1.1 — Sekmju vērtējums, atzīme “neapmierinoši” (parasti skolā); viens.

Hiperonīmi

atzīme₂ — Sekmju novērtējums (mācību iestādēs), kas izteikts cipara vai vārdiska formulējuma veidā.

6.sarunvaloda Pluss (pie skolas atzīmes).

Saistītās nozīmes

Hiperonīmi

pluss₁ joma: matemātika — Zīme ( + ), ar ko apzīmē saskaitīšanu vai pozitīvu lielumu.

Stabili vārdu savienojumiIzvadīt (arī pavadīt) ar kruķi.

Stabili vārdu savienojumi

Izvadīt (arī pavadīt) ar kruķi sarunvaloda, frazēma — padzīt, izraidīt (kādu, parasti lielās dusmās).

Avoti: LLVV, EH, SLG, TWN

Korpusa piemēri:šeit