gorodovojs
gorodovojs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gorodovojs | gorodovoji |
| Ģen. | gorodovoja | gorodovoju |
| Dat. | gorodovojam | gorodovojiem |
| Akuz. | gorodovoju | gorodovojus |
| Lok. | gorodovojā | gorodovojos |
Zemākā dienesta pakāpe Krievijas pilsētu policijā līdz 1917.; policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bērniem lielāko izpriecu sagādāja bumbiņas mešana pa gorodovoja sarkano degunu.
- Par sabiedrisko kārtību uz ielas rūpēsies gorodovojs – 20. gs.
- Runātājs bija gorodovojs, bet žandarms apstiprinot māja ar galvu.
- Nav ticis vēl līdz straroveru baznīcai, kad gorodovojs nogrābis aiz krāgas.
- Gorodovojs klusēja un nemitīgi verkšķīja ģīmi, biezās ūsas kustinādams.