ments
ments vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; žargonismsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ments | menti |
| Ģen. | menta | mentu |
| Dat. | mentam | mentiem |
| Akuz. | mentu | mentus |
| Lok. | mentā | mentos |
1.Milicis, policists.
2.Cietuma uzraugs.
Avoti: PL, KZ
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš ir par iemeslu tam, ka mentus sauc par musoriem.
- Bet interesanti, no kurienes tomēr tas ments zina tādus sīkumus?
- Par saviem pakalpiņiem pēc viņu apcietināšanas ments vairs nelikās ne zinis.
- "Pa telefonu likās tāda patīkama sieviete, vienīgi ar menta akcentu.
- “Iespējama sadursme ar mentiem,” viņa kļuva nopietna.