šucmanis
šucmanis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | šucmanis | šucmaņi |
Ģen. | šucmaņa | šucmaņu |
Dat. | šucmanim | šucmaņiem |
Akuz. | šucmani | šucmaņus |
Lok. | šucmanī | šucmaņos |
Kārtības policists Vācijā līdz 2. pasaules karam; Latvijā 2. pasaules kara laikā tā dēvēja personas, kas dienēja kārtības dienesta bataljonos un kārtības palīgpolicijā.
Avoti: LLVV, LE1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš ir pieteicies šucmaņu bataljonā un parīt tiek sūtīts uz Krieviju.
- Vēl tēvs spiests melot Aldai, ka svešinieku aizveduši un nošāvuši šucmaņi.
- Šucmanis noskaita pirmos piecdesmit un dzen mūs caur bruņotu ierindu.
- Viņi salst stundas divas, tad šucmaņi nez kur aizklīst.
- Cita aiz citas gar logu aizmaršē šucmaņu vienības.